Premjers Māris Kučinskis (ZZS) atzīst - ņemot vērā, ka par iniciatīvu ir savākti 10 000 parakstu, šis jautājums ir aktualizēts, taču to ir nepieciešams rūpīgi vērtēt, Dienai sacīja premjera pārstāvis Andrejs Vaivars. Pēc A. Krauzes ierosinājuma ir aicināts izsludināt tautas nobalsošanu, lai noteiktu, ka Latvijā lauksaimniecības un meža zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem vai komersantiem, kuri pilnībā pieder Latvijas pilsoņiem. Kad sākās parakstu vākšana par minēto priekšlikumu, spēkā vēl bija ierobežojumi ārzemniekiem iegādāties Latvijas zemi, taču tuvojās 2014. gada 1. maijs un pēc tā Eiropas Savienības valstu pilsoņi un ES reģistrētās juridiskās personas zemi varēja iegūt īpašumā. Tā gada vasarā Saeima grozīja likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos un noteica stingrākus zemes iegādes kritērijus, lai pasargātu vietējos lauksaimniekus.
A. Krauze Dienai šonedēļ apgalvoja - tas, ka ir izdevies savākt parakstus par viņa vairākus gadus seno iniciatīvu, neesot pārsteigums. Arī grozījumi likumā, viņaprāt, joprojām ierobežo Latvijas pilsoņu iespējas iegādāties zemi un nodoties lauksaimniecībai, jo ne visi atbilst noteiktajiem kritērijiem. Piemēram, ne katram potenciālajam zemniekam ir lauksaimnieka izglītība vai darba pieredze, kas tiek prasīta. A. Krauze arī apzinoties, ka šis jautājums ir saistīts ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā un nozīmētu iestāšanās līguma grozījumus. Taču diskusijas par zemes pārdošanu esot aktuālas arī citās ES valstīs. Lietuvā bija arī referendums, bet tajā nevarēja nodrošināt nepieciešamo kvorumu. Taču no tiem, kuri piedalījušies, vairākums atbalstījis zemes saglabāšanu savas valsts pilsoņu rokās, skaidroja politiķis.
Pēc A. Krauzes domām, Latvijā referendumu varētu rīkot reizē ar pašvaldību vēlēšanām 2017. gada jūnijā. Par pieteikto iniciatīvu savs viedoklis vēl būs jāizsaka Saeimai. Valdības partiju politiķu teiktais liecina, ka tai, visticamāk, nebūs Saeimas vairākuma atbalsta. «Eiropa mūs nesapratīs,» Dienai atzina ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, atgādinot par saistībām, kādas Latvijai jāievēro kā ES dalībvalstij.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdis Edgars Treibergs (ZZS) Dienai sacīja - princips, ka Latvijas zemei ir jāpaliek Latvijas lauksaimnieku rokās, ir atbalstāms, jo kā tas būs, ka Latvijas pagastos plīvos zviedru, dāņu un norvēģu karogi. Tāpēc esot jāizmanto visas iespējas, lai «nosargātu katru zemes pēdu». Vai tas ir panākams tieši referenduma ceļā, E. Treibergs skaidri neatbildēja. Viņš varot piekrist arī Saeimas deputāta un bijušā Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna (Vienotība) teiktajam, ka vienmēr jārēķinās ar centieniem ierobežojumus apiet. E. Smiltēns 2014. gadā piedalījās arī lauku zemes privatizācijas likuma grozījumu sagatavošanā. Tagad viņš Dienai norādīja, ka iniciatīvā, par kuru savākti 10 000 parakstu, ir iekļauta juridiski vāja konstrukcija, jo nebūs viegli pārbaudīt, vai komersants tiešām ir Latvijas pilsonis, piemēram, «SIA Zīle var piederēt SIA Ozols, bet SIA Ozols - SIA Liepa». Ja ir noslēgts trasta līgums, patieso īpašnieku neesot viegli noteikt. Viņaprāt, zemes nonākšanu citu valstu pilsoņu rokās drīzāk jācenšas ierobežot nevis ar aizliegumu, bet ar skaidru atbalsta mehānismu Latvijas lauksaimniekiem. Par tādu var kļūt, piemēram, Latvijas Zemes fonds, kas ir sācis strādāt. E. Treibergs atzina, ka, pateicoties šim fondam, daudzi zemnieki dabūjuši zemi, taču Latvijas Zemes fondam ir ierobežoti līdzekļi.