Vieni iesaka salikt ziepes vai citrusaugļu mizas, citi smaržojošus augu maisiņus - lavandu, krustnagliņas, vaivariņus, ciedru. Entomologs (kukaiņu pētnieks) Voldemārs Spuņģis apstiprina - augi ar spēcīgu smaržu palīdz izvairīties no apģērba sakošanas, tomēr smaržvielas nevis atbaida kodes, bet gan dezorientē tās un nomāc vilnas smaržu. Līdzīgi darbojas arī vairākums veikalos pieejamo pretkožu līdzekļu. Tomēr smaržvielas ir tikai palīglīdzeklis cīņā ar kodēm. Svarīgāk, lai skapī nekarājas iesvīdušas, netīras drēbes. Turklāt skapi un drēbes ik pa laikam vajadzētu izvēdināt.
Dailes teātra kostīmu pārzine Ivonna Straume pret kodēm teātra tērpu noliktavās cīnās ar kastaņiem, ko rudenī savāc parkā un pēc tam saliek drēbju kabatās. Teātrī kostīmu apsmidzināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem pārtraukta, jo kodes pret ķīmiju kļuvušas imūnas. Savukārt Rīgas kinostudijas tērpu nomā ar kodēm cīnās, izmantojot etiķūdeni, kura asā smarža atbaida kodes. Ar etiķūdeni laiku pa laikam tie slaucīti gan apģērbu pakaramie, gan mazgāta grīda. Pilnībā apģērbus tā nosargāt nevarot, tāpēc vērtīgākie tērpi tiek rūpīgi uzraudzīti. Kostīmu nomā līdzīgi iesaka rīkoties ikvienam un vismaz pāris reižu vasarā dārgo vilnas mēteli vai citu apģērbu izvilkt no skapja un izpurināt.