Valsts svētki ir pienācīgs brīdis pārtraukt žēloties un gauduļot par sliktajiem pilsētu mēriem pašvaldībās un valsts valdību un katram pašam sev pajautāt hrestomātisko ASV prezidenta Dž. F. Kenedija jautājumu, kas aizvien ir patiesīgs: bet ko es pats spēju? Ko es esmu devis savai valstij? Vai piezvanīju savai skolotājai un pateicu: paldies, skolotāj, ka izaudzināji mani par patriotu? Vienalga - ķīmijas, vēstures vai astronomijas, jo katra kārtīga skološana noteikti ir arī patriotiska. Tā māca cilvēku, kas būs audzināts dzīvot un strādāt savai valstij. Vai arī rūpes par vecākiem - vai esmu darījis visu, lai maniem vecākiem būtu vieglākas vecumdienas? Šīs vienkāršās lietiņas ir cieņa arī pret savu valsti, jo tā sākas ar mūsu savstarpējo sadzīvošanu. Stipra, turīga valsts sākas ar stipru ģimeni, ar stipru kāpņu telpu daudzdzīvokļu mājā, kas spēj vienoties par mājas siltināšanu vai kārtīgām ieejas durvīm, ar stipru mikrorajonu. Valsts nav «kaut kur tur». Valsts nav vēlēšanas reizi četros gados, bet starplaikā - sliktas ziņas.
Kārlis Skalbe teicis, ka pieminekļiem laiks pietiks, bet tagad jāstāda kartupeļi. Un, runājot tomēr arī par politiķiem, tā vien šķiet, ka tie reizēm par daudz ir aizrāvušies ar pieminekļiem, lai gan šis ir īstais laiks maziem, bet ļoti nozīmīgiem darbiem.
Laikraksta Diena pienesums Latvijai aizvien būs godīgs ikdienas darbs un skaidri patriotiska ideoloģija, nebīstoties šā vārda. Šis nav laiks nepamatotai pieticībai: ko tad nu mēs, mēs jau maziņi. Latvija ir vienīgā vieta, kur mēs kā tauta varam pastāvēt, un par to nav ne jākautrējas, ne jāatvainojas. Latvijā esam ļoti daudz ko atdevuši investoriem, un investīcijas - tas ir svarīgi. Tomēr mums ir jāmācās no labākajiem pasaulē un aizvien vairāk jākļūst par labiem, sekmīgiem saimniekiem savā zemē arī pašiem. Turīga valsts ir turīgi uzņēmēji, kas grib šeit strādāt un dzīvot. Ģimenes, izglītība, uzņēmējdarbība - tas pašlaik ir svarīgākais, ko Latvijai varam gan dot, gan no tās sagaidīt.
Iepriekš teiktais gan nemazina Latvijas tradicionāli multikulturālās vides nozīmību. Šeit ir ļoti labvēlīga un iecietīga vide dažādiem cilvēkiem, un mūsu sadzīvošanai ir jāsakņojas gan savstarpējā cieņā, gan arī apriorā patiesībā, ka šī ir Latvija - vienīgā dzimtene tās pamatnācijai. Savās zemēs to ir sapratušas daudz lielākas Eiropas nācijas, piemēram, Vācija un Francija, kur nacionālā retorika ir bijusi daudz stingrāka nekā Latvijā. Latvieši nekad nav sākuši nevienu konfliktu, toties esam daudz cietuši no citiem. Šis ir laiks cieņai pret citiem, bet arī pašcieņai, erudīcijai un darbīgumam. Ar šīm vērtībām Diena nekautrējas uzņemties patiesa patriotisma flagmaņa lomu.
Redakcijas vārdā apsveicu jūs visus mūsu kopīgajā dzimšanas dienā. Augstu laimi Latvijai!