Latvijā tīro tehnoloģiju uzņēmumi attīstās un ir spēcīgi trīs virzienos: pirmais ir gaisa, ūdens attīrīšana un atkritumu pārstrāde un otrreizēja izmantošana, otrais - atjaunojamie energoresursi, trešais - energoefektivitāte, progresīvās tehnoloģijas un metodes tīrai ražošanai.
Kas būtu jādara, lai vēl vairāk attīstītu tīro tehnoloģiju nozari Latvijā? Pirmkārt, jāsaprot, ka galvenais izaugsmes šķērslis ir fakts, ka daudzi uzņēmumi ir pārāk mazi un nenobrieduši, lai nostabilizētos eksporta tirgos. Turklāt galvenais noieta tirgus, visticamāk, nebūs Eiropas Savienība (ES), kur šī darbības niša ir jau pietiekami attīstīta, bet gan reģioni, kas vistiešākajā veidā saskaras ar klimata pārmaiņu radītajām sekām.
Otrkārt, finansējuma trūkums un valsts piedāvāto finanšu atbalsta instrumentu nepietiekami efektīva izmantošana traucē uzņēmumiem attīstīties. Tiesa, jāatzīst, ka valsts iestādes un institūcijas piedāvā virkni finanšu atbalsta instrumentu, ko var izmantot izpētē, tehnoloģiju ieviešanā un eksporta veicināšanā. Tomēr, gatavojoties ES fondu programmas nākamajam plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam, lielāka uzmanība jāpievērš videi draudzīgu tehnoloģiju uzņēmumu atbalstam, ņemot vērā to potenciālu tautsaimniecībā.
Treškārt, lai arī mums ir labi zinātniskās pētniecības institūti inženierzinātnēs, vēl joprojām uzņēmēji tos nepietiekami izmanto jaunu produktu attīstīšanā. Latvija ir pēdējā vietā ES (2011. gada dati) radīto inovāciju ziņā. Liels solis tika sperts, izveidojot tīro tehnoloģiju klasteri CleanTech Latvia, kas apvieno 24 uzņēmumus un septiņas izglītības un pētniecības iestādes. Nākotnē būtu svarīgi apsvērt iespēju radīt valsts atbalsta programmas patentu reģistrācijai, kas arī atvieglotu jaunas inovācijas reģistrēšanas procesu.
Ceturtkārt, arī pašvaldībām daudz aktīvāk būtu jāatbalsta šī nozare, jau plānošanas dokumentos paredzot lielākas privilēģijas tiem uzņēmumiem, kuru darbība atbilst videi draudzīgai saimniekošanai vai kuri darbojas tīro tehnoloģiju jomā. Apkārtējās vides un klimata pārmaiņu jautājumi pēdējos gados kļuvuši par vienu no visvairāk apspriestajiem jautājumiem starptautiskajā politikas elitē, kas arvien vairāk aktualizējas līdz ar strauju tuksnešu paplašināšanos, dzeramā ūdens samazināšanos un pārtikas trūkumu. Latvija uzņēmusies ambiciozus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā līdz 2020. gadam, samazinot to par 21%, salīdzinot ar 2005. gadu. Patlaban 88% no gāzu emisijas rada fosilie energoresursi, transports un lauksaimniecība. Latvijai vēl ir daudz darāmā, lai šādu mērķi varētu sasniegt, bet tīro tehnoloģiju nozare varētu palīdzēt.
*Rīgas Plānošanas reģiona vadītājs, starptautiskā projekta Global Vision konsultants