Šodien Ministru kabinets (MK) plāno pabeigt diskusijas par prioritārajiem izdevumiem 2013. gada budžetā, lai ministrijas varētu turpināt darbu pie paša valsts budžeta likumprojekta. Darbs pie budžeta likumprojekta izstrādes ir norisinājies saskaņā ar MK apstiprināto laika grafiku. Vienlaikus ar 2013. gada valsts budžeta likumprojektu pirmoreiz tiks sagatavots arī vidēja termiņa budžeta likumprojekts 2013.-2015. gadam.
Vispirms jānorāda, ka šā gada pirmajā pusē Latvija var lepoties ar labākajiem izaugsmes rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). Iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī attiecībā pret iepriekšējā gada otro ceturksni ir pieaudzis par 5,1%. Tomēr jāapzinās, ka ekonomikas izaugsme nevar turpināties bezgalīgi un tās bremzēšanos jau var sajust. Sagatavojot valsts budžeta projektu, ir būtiski izvērtēt situāciju ne tikai Latvijā, bet arī ES, kur pašlaik ir novērojams samērā vājš valstu sniegums. Tādēļ Finanšu ministrija turpina saglabāt piesardzīgu redzējumu par situācijas attīstību Latvijas ekonomikā, nosakot nemainīgu izaugsmes prognozi 2013. gadā 3,7% apmērā no IKP.
Šis gads ir radījis samērā drošu bāzi. Tādēļ varam atļauties arī atsevišķus ekonomikas stimulācijas pasākumus gan šā gada budžeta grozījumos, gan 2013. gada budžetā. Tomēr attiecībā uz nākamo gadu jābūt piesardzīgiem, jo grūti prognozēt, kā izvērtīsies ES parādu krīzes risināšana.
2013. gada budžeta iespējas pamatā nosaka divi faktori. Pirmkārt, jau pieņemtās nodokļu politikas izmaiņas - iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana trīs gadu periodā no 25% uz 20% un pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana no 22% uz 21%. Otrkārt, valdības deklarācijā ietvertā apņemšanās virzīties uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu. Tas nozīmē, ka katra nākamā gada budžeta deficīts jāsamazina par 0,5% attiecībā pret iepriekšējo gadu. Vienlaikus gan jānorāda, ka abi faktori vērsti uz to, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi.
2013. gada budžeta bāzes izdevumus MK apstiprināja jau aprīlī, un tie pamatā paliek šāgada līmenī. Budžeta papildu iespējas jeb papildu fiskālā telpa nākamajā gadā ir aptuveni 81,2 miljoni latu, kas izlietojami valdības prioritāšu īstenošanai. Sākotnēji ministriju pieprasījumi prioritātēm sasniedza 341 miljonu latu, kas krietni pārsniedza fiskālās iespējas. Visas ministriju prioritātes nebūs iespējams apmierināt, tādēļ ir ļoti būtiski, lai pasākumi, par kuriem vienojas valdība, ir pēc iespējas vairāk vērsti uz konkrētu mērķu un valdības izvirzīto prioritāšu sasniegšanu.
Jāatzīst, ka ministriju pieprasījumi pamatā ir saprotami un atbalstāmi, jo līdz šim visas ministrijas ir strādājušas līdzekļu samazināšanas režīmā. Taču jāapzinās, ka viena gada laikā nav iespējams atjaunot finansējumu visām nozarēm uzreiz, turklāt 2013. gada budžets ir pirmais kopš 2008. gada, kura ietvaros finansējums tiek piešķirts papildus, nevis samazināts. Valdības atbildība ir nepieļaut «gāzi grīdā» politikas atjaunošanu, saglabāt piesardzību valsts finanšu plānošanā un tiekties uz to, ka tērējam tik, cik spējam nopelnīt.
Kā būtiskāko prioritāti valdība 2013. gada budžetā ir izvirzījusi demogrāfiju, uzsvaru liekot uz dzimstības palielināšanu veicinošiem pasākumiem. Daļa no tiem jau ir iekļauta valsts budžeta bāzes izdevumos.
Galvenie demogrāfiju stimulējošie pasākumi ir izmaksu griestu samazināšana «māmiņu algām», sociālās apdrošināšanas iemaksu paaugstināšana personām, kuras kopj bērnus vecumā līdz pusotram gadam, mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns (2012.-2014. gadam), pakāpenisks uzturlīdzekļu izmaksas apmēra palielinājums. Valdība ir vienojusies, ka jāturpina arī diskusija par neapliekamā minimuma paaugstināšanu par apgādībā esošām personām. Papildus tam Labklājības ministrija ir nākusi klajā arī ar ierosinājumu par bērna pieskatīšanas pabalsta ieviešanu ģimenēm, kurām pašvaldības nevar nodrošināt vietu bērnudārzā. Iespējams, tas ir neordinārs risinājums, taču būtiski, lai valsts finansējums konkrēta mērķa sasniegšanai ir efektīvs.
Papildus iepriekšminētajam līdzekļi 2013. gada budžetā ir paredzēti vēl vairākiem prioritāriem pasākumiem. Tie ir: XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētki Gaudeamus un XI Skolēnu Dziesmu un Deju svētki, Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā, kā arī Latvijas prezidentūra ES 2015. gadā. Savukārt ministriju griezumā lielākais budžeta līdzekļu pieprasījums ir Veselības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Kultūras ministrijai.
Pašlaik Latvijā budžets vēl nav sabalansēts un valsts izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Tādēļ periodā, līdz budžets tiek sabalansēts, līdzekļi ministriju īstenotajām politikām jāpiešķir atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Dažkārt tas nozīmē arī nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Taču jājautā, vai viens no iemesliem krīzei Latvijā nebija tieši politiķu nevēlēšanās pieņemt nepopulārus lēmumus, kuri ilgtermiņā radītu ieguvumus valsts attīstībai?
Bieži ir dzirdēts apgalvojums, ka krīze piespiež domāt un veikt reformas. Tas jāatceras arī laikā, kad valstī ir ekonomiskā izaugsme. Būtu bezatbildīgi visus papildu ieņēmumus valsts budžetā nekavējoties iztērēt. Nenoliedzami katrā jomā ir nepieciešams finanšu līdzekļu palielinājums, taču nav iespējams visās jomās samazinātos līdzekļus atjaunot viena gada laikā. Tas var notikt tikai pakāpeniski. Krīzes laikā valdības spertie soļi līdzekļu samazinājuma virzienā bija špagats. Šobrīd ir iespēja spert normāla platuma soli līdzekļu piešķiršanas virzienā, tādēļ ir būtiski šo iespēju izmantot pēc iespējas saprātīgāk.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre