Ja no griestiem laižas zirneklis - būs laime; kur zirneklis mājo, tur laimīga dzīve; kas zirnekli nosit, tas nosit savu laimi. Cilvēki instinktīvi saudzē zirnekli, taču daudzi arī baidās no tā. Bailes no zirnekļiem sauc par arahnofobiju. Tas ir tikai cilvēcīgi - baidīties no nezināmā un nesaprotamā. Pasaulē ir ap 40 tūkstošiem, Latvijā - vairāk nekā 500 zirnekļu sugu.
Saimniecībā ļoti noderīgs
Es personīgi arī nejūtu īpašas simpātijas pret zirnekļiem un, piemēram, nekad neesmu sapratusi daudzu dāmu vēlēšanos spraust pie tērpa zirnekļveidīgas rotas. Biologs, asociētais profesors Voldemārs Spuņģis smej - viņš vairākas reizes saukts glābt sievietes, kas mājās ieraudzījušas nekaitīgo krusta zirnekli: «Visbiežāk zirneklis saistās ar negatīvām jutoņām, kaut patiesībā šis dzīvnieks dara pozitīvu darbu. Cilvēks nemaz nezina, cik kukaiņu dzīvo viņa mājās. Zirneklis kontrolē to skaitu, izķer kodes, dzēlējodus, istabas mušas.»
Biologs stāsta, ka mūsu platuma grādos dzīvo vairākas mājas zirnekļu sugas. Viena no tām ir zirneklis, kuru sauc par mājas svētību. Viņš ir liels un spalvains - ar izstieptām kājām var sasniegt pat 5 cm garumu, staigā apkārt pa naktīm, taisa aliņas slēptās vietās zem vannas, virtuvē zem izlietnes, pieliekamajos. Mājas svētība kož, tikai aizsargājoties vai aizstāvot savu teritoriju. Zirneklis ir ļoti noderīgs saimniecībā, jo ēd visus mājās sastopamos un cilvēku kaitinošos kukaiņus.
Ir vēl otra zirnekļu suga Pholcus phalangoides, kas izskatās kā apaļa jāņogas lieluma bumbiņa ar garām kājām. Suga plaši izplatīta, taču cilvēki to reti redz - arī Pholcus phalangoides slēpjas aiz ledusskapjiem vai citās vietās, un tikai neregulāras formas tīkli liecina, ka ar mums kopā dzīvo jauks garkājains kaimiņš, kas gādā, lai mājās viss kārtībā, lai tajās valda laba aura. Mājās, kur ir daudz sintētikas un uzkrājas statiskā elektrība, zirnekļi nedzīvo, jo elektrība zirnekļiem «sit pa nagiem», viņi pielīp, skrienot pāri plastmasas izstrādājumiem.
Biologa sniegto informāciju noteikti pastāstīšu savai paziņai, kura māņticīgi pārliecināta, ka zirneklis mājā nes laimi, taču tik paniski baidās no garkājainajiem, ka, ieraugot kādu no tiem, labdari tūlīt pat «deportē» - uzliek virsū burku, pabāž zem trauka papīru, apgriež burku otrādi, iznes laukā un zirnekli palaiž brīvībā.
Ne kukainis, ne astoņkājis
Droši vien tāpēc, ka nekad neesmu dziļāk interesējusies par garkājainajiem, tikai tagad uzzinu, ka zirnekļi nav kukaiņi! Voldemārs Spuņģis saka kodolīgi: «Zirneklis veido savu zirnekļveidīgo klasi un uz planētas ir daudz senāks par kukaiņiem. Ja precīzi - zirneklis ir posmkāju tips, helicerātu apakštips, zirnekļu kārta. Zirneklim ir astoņas kājas, bet viņš nav astoņkājis. Zirnekļi dzīvo visur - mājās, zālē, uz koku mizas, ūdenī un pat gaisā, jo pieder pie lidojošiem dzīvniekiem. Pats lidošanas process ir unikāls - zirnekļiem nav spārnu, bet tāds sīks, mazs radījums - zirnekļu bērni un vieglie sīkie tēviņi - siltās dienās uzrāpjas zāles stiebra pašā galā, noķer augšupejošu gaisa plūsmu, palaiž tajā savu smalko pavedienu, un tas kā izpletnis paceļ viņu gaisā. Gaisa plūsmas celts un nests, zirneklis pat ļoti lielā augstumā var nolidot lielus attālumus.»
Biologs apgalvo, ka mūsu platuma grādos nav cilvēkam bīstamu zirnekļu. Taču zirnekļu mātīte tuvās attiecībās ir īsta slepkava - pēc pārošanās viņa savu apaugļotāju visbiežāk apēd. Olu kokonu pēc izdēšanas mātīte ievirpina tīmeklī un pati iet bojā, atstājot atvases likteņa ziņā. Tāds, lūk, nepateicīgs un bezatbildīgs radījums! Voldemārs Spuņģis vēlas iepazīstināt mani ar laboratorijā mītošo zirnekli Pholcus phalangoides, bet tas «aizgājis kaut kur pastaigāties». Telpas stūrī pie griestiem palicis tikai smalks tīkls, un zem tā sabirušas mušu mirstīgās atliekas. Toties tuvumā apskatu putnu zirnekļa «izbāzeni», kas iekausēts plastmasā, un nelielā terārijā pavēroju arī dzīvu pūkainu un baisu putnu zirnekļa eksemplāru, kuram pat dots vārds - Indīte. To savam pasniedzējam uzdāvinājuši studenti. Biologs saka - «drīz dāmai būs jāmeklē brūtgāns». Rokās gan viņš savu Indīti negrib ņemt, saka - kožot: «Jebkura zirnekļa kodums ir nepatīkams, un visi zirnekļi bez izņēmuma ir indīgi, taču reti kurš var pārkost cilvēka ādu. Vietējie zirnekļi kož tikai aizsardzības nolūkos, un kodienu tikpat kā nejūt. Gadās, ka paņemu rokās krusta zirnekli, kas Latvijā ir viens no lielākajiem, viņš iekož, taču ne sāpes, ne kāda cita reakcija pēc tam nav novērota.»
Tomēr plēsoņas
Katra dzīva radība no kaut kā pārtiek. Lielākā daļa zirnekļu upurus medī savos meistarīgi darinātajos tīklos, kas ir viens no galvenajiem zirnekļu eksistences trumpjiem. Tīmekļa pavediens sastāv no olbaltumvielām un ir viens no dabas veidotajiem izturīgākajiem materiāliem. Tīkla pavedieni ir lipīgi, taču paradoksāli - zirneklis pats savos tīklos nesapinas, jo viņam ir īpaši veidoti nagi, kuri nelīp pie tīmekļiem. Garkājis sēž, uzlicis kāju pavedienam, un gaida vibrējošu signālu, kas liecinās, ka upuris iekritis tīklā! Viens mirklis, un zirneklis nonāk pie upura, ar kodienu to paralizē un ietin pavedienā. Darbiņš padarīts! Taču Latvijā ir daži zirnekļi, kas ķeramtīklus neveido. Piemēram, lēcējzirnekļi - neliela auguma jauki radījumi ar izteiksmīgām acīm - tīklus neauž, toties viņiem ir ļoti laba redze un medījot viņi pārvietojas gluži vai skriešus, brīžiem pat lēkšus.
Arī brūni zaļie vai tumši rudie vilkzirnekļi ar gaišām joslām uz vēdera tīklus neveido. Viņu kājas pārsniedz ķermeņa garumu, bet astoņas acis novietotas trīs rindās! Tas nodrošina upura ieraudzīšanu un noķeršanu. Toties krabjzirnekļi, kas līdzīgi maziem krabīšiem un pārvietojas sāniski, gluži otrādi - medījumu gaidot, sastingst. Ja krabjzirneklis par medību vietu izvēlējies ziedgalviņas, viņš attiecīgi piemērojas ziedam, pieņemot tā krāsu no blāvi dzeltenbaltas līdz ļoti spilgti zaļgandzeltenai. Noslēpies ziedkausā, zirneklis uzglūn kukaiņiem, kuri, putekšņus un nektāru vācot, aplido ziedus. Krabjzirneklis nav liels, bet spēj pievārēt daudzkārt par sevi lielākus tauriņus un kamenes.
Arī zirnekļu pasaulē sākas rudens, un
Visas pļavas aiz upītes
Pilnas zīda pavedienu:
Zirneklītis sagšas auda
Mūsiņām māsiņām.