Tiesa, ar šo domu Valsts prezidents Andris Bērziņš palicis mazākumā, lai neteiktu, ka palicis teju viens. Pārsteigumu par šo ieceri šonedēļ intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants grūti bija noslēpt arī bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kura neesot pamanījusi, «ka mūsu Satversme būtu tik greiza, tik totāli nepiemērota mūsdienu apstākļiem». Dienas aptaujātie eksperti Satversmi raksturo kā lakonisku, ietilpīgu un joprojām mūsdienīgu valsts pamatlikumu, ar ko skaidro tās ilgo mūžu.
Pirms 90 gadiem 1922. gada 15. februārī pieņemtā Satversme ir grozīta 11 reižu, desmit labojumus veicot pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1998. gadā tā papildināta ar jaunu nodaļu Cilvēka pamattiesības, kad arī pamatlikumā noteica, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Vairākkārt grozījumus ietekmējusi politiskā situācija. Tā 2007. gadā, saasinoties pretrunām starp prezidenti V. Vīķi-Freibergu un toreiz valdošo Aigara Kalvīša (TP) valdību, kura Saeimas sesiju starplaikā Satversmes 81. panta kārtībā pieņēma pretrunīgos drošības likuma grozījumus, deputāti 81. pantu izslēdza no Satversmes. Savukārt Latvijas Pirmā partija panāca, ka pamatlikumā 2005. gadā tiek nostiprināta tradicionālā laulība starp vīrieti un sievieti. Tieši bez šiem diviem grozījumiem Satversmē varēja iztikt, pieļauj Latvijas Universitātes profesors politologs Jānis Ikstens. Arī Latvijas Universitātes profesors Valststiesību zinātņu katedras vadītājs Ringolds Balodis 81. panta svītrošanu saista ar pakļaušanos mediju spiedienam, nebūdams pārliecināts, vai arī atteikšanās no iespējas vēlēt Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus aizklāti ir pietiekami pārdomāta izšķiršanās. Šie grozījumi, kas paredz pāriet uz atklātiem balsojumiem, Saeimas darba kārtībā ir tagad.
Atjaunot uzticību
Līdz šim bijis viens mēģinājums rakstīt jaunu Satversmi, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem notika bijušā LSDSP līdera Jura Bojāra vadībā, radot dokumentu, kas bija apjomīgāks par tagadējo Satversmi. «Juris Bojārs bija paņēmis normas no citu valstu konstitūcijām. No daudzām konstitūcijām kopā saliktas daļas - to es nenovēlu Latvijai,» sacīja R. Balodis. Viņaprāt, labāk ir labot veco Satversmi nekā rakstīt jaunu. Taču kaut kas esot jādara, lai atjaunotu uzticību demokrātiskajām valsts institūcijām, saka R. Balodis, pēc viņa domām, Latvijā jau vairāk nekā piecus gadus ilgst konstitucionālā krīze. Viņš ieteiktu paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras, pieļaujot, ka prezidentu varētu vēlēt arī tauta, kā arī mainīt vēlēšanu sistēmu, nosakot pāreju uz jaukto vēlēšanu sistēmu. J. Ikstens gan tajā saredz riskus, jo «ar mažoritāro sistēmu var parādīties vietējie līderi, kas nav atbildīgi partijas priekšā un darbosies kā savas pašvaldības lobiji».
Ne R. Balodis, ne J. Ikstens neredz, kas varētu uzrakstīt jaunu Satversmi. Uz to norāda arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība), atgādinot, ka tādam ekspertu darbam būtu nepieciešams liels finansējums. Visi arī uzsver, ka vispirms būtu nepieciešama skaidrība, kas tieši jāmaina Satversmē. «Vienam jauktā vēlēšanu sistēma šķiet pareiza, citam - ne, viens saka, ka vajag nostiprināt pašvaldību lomu, bet cits ir pret to,» iespējamās diskusijas iztēlojas J. Ikstens. Valsts prezidents A. Bērziņš bija teicis, ka diskusija par Satversmes maiņu varētu notikt Konstitucionālo tiesību komisijā. Tā Rīgas pilī izveidota viņa priekšteča Valda Zatlera laikā, kad komisija vairākos gados sagatavoja divus nopietnus atzinumus, kuri tika iesniegti arī Saeimā. Deputāti 2009. gadā atbalstīja vienu no tiem un deva tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, ko, visticamāk, izdarīja tāpēc, ka vairāk nekā 600 000 pilsoņu, kas tomēr nebija pietiekami, šos grozījumus 2008. gadā atbalstīja tautas nobalsošanā, un tā bija visstingrākā V. Zatlera prasība. Taču citu viņa priekšlikumu izvērtēšanu deputāti atlika, neatbalstot arī prezidenta tiesības atlaist Saeimu bez riska zaudēt amatu. Pretestību šīm iniciatīvām toreiz izrādīja arī tagadējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze, veicinot diskusijas atlikšanu uz nenoteiktu laiku.
Vēlas tautas prezidentu
Kā Latvijas brīvvalsts gados, tā visu laiku pēc neatkarības atjaunošanas aktuāla ir ideja par visas tautas vēlētu Valsts prezidentu. Jau 20. gadu sākumā tā bijusi iekļauta pamatlikumā, bet sociāldemokrātu iebildumu dēļ tautas vēlēta prezidenta institūcijas izveidošanai pietrūcis dažu balsu, liecina Dienas arhīvā pieejamā informācija. Uzsvars uz tautas prezidentu bijis arī Latviešu zemnieku savienības rosinātajos Satversmes grozījumos, kurus līdz 1934. gada maija apvērsumam Saeima paguva pieņemt tikai divos lasījumos. Latvijas Zemnieku savienība 1995. gadā rosināja līdzīga satura izmaiņas pamatlikumā, par kurām pat it kā savāca 10 000 pilsoņu parakstus, taču projektu CVK neiesniedza. Ar 10 000 pilsoņu parakstītu projektu par tautas prezidentu 2000. gadā uz CVK devās partiju apvienība Centrs, bet CVK pārbaudē konstatēja, ka parakstu skaits nav pietiekams. Pieaicinot profesionālus konstitucionālo tiesību ekspertus, vēl vienu reizi tautas vēlēta prezidenta institūciju 2010. gadā vēlējās iedzīvināt toreiz vēl ārpusparlamenta esošā partija Visu Latvijai!, bet arī tā nesaņēma pietiekamu pilsoņu atbalstu.
V. Zatlera iesniegto Satversmes grozījumu šīs Saeimas darba kārtībā vairs nav. Zatlera Reformu partija (ZRP) uz tiem arī neuzstāj, būdama gandarīta, ka daļa no ZRP iecerēm tiks īstenota. Runa ir par atklātajiem balsojumiem amatpersonu vēlēšanās, kā arī izmaiņām kārtībā, kas nosaka Saeimas deputāta imunitāti. Tās aktualizējās pēc tam, kad Saeima liedza tiesībsargājošām iestādēm veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Par šiem grozījumiem pamatlikumā jau bija vienojušies 10. Saeimas deputāti. Vēl ir iesniegts ierosinājums liegt tautas nobalsošanai nodot jautājumus, kas apdraud valsts pamatus, kas nozīmē atsevišķu pantu negrozāmību, par ko Juridiskā komisija gaida Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu. Nogaidoša pozīcija ir arī jautājumā par fiskālās disciplīnas principu iekļaušanu pamatlikumā, kas varētu būt viena no svarīgākajām gaidāmajām diskusijām. Satversmi ir mēģināts grozīt daudzkārt biežāk, nekā tas izdevies. 2009. gadā, kad Valsts prezidents V. Zatlers izteica parlamentam ultimātu un brīdināja par iespējamo Saeimas atlaišanu, jo tā bija zaudējusi tautas uzticību, Tautas partija iesniedza grozījumus Satversmē, kuri paredzēja parlamentam tiesības pašam sevi atlaist, kas arī tika noraidīti.