Ja palūkojamies uz gaisa piesārņojumu Rīgā, vairāku vielu maksimālā pieļaujamā koncentrācija tiek regulāri pārsniegta. Tā ir būtiska problēma, jo negatīvi ietekmē cilvēku veselību, īpaši elpvadu sistēmu, veicinot, piemēram, tādas slimības kā astma izplatību. Atkarībā no fiziskās slodzes cilvēks diennaktī patērē 6-12 kubikmetrus gaisa. Līdz ar to pat kaitīgo vielu mikrodaudzums gaisā var negatīvi ietekmēt mūsu veselību. Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, ir apņēmusies saviem iedzīvotājiem nodrošināt kvalitatīvu, no piesārņojuma brīvu dzīves vidi. Šīs saistības mēs esam pārkāpuši attiecībā uz gaisa piesārņojumu, un pret mums ir vērsusies Eiropas Komisija (EK), izsakot brīdinājumu.
Kuri ir galvenie gaisa piesārņojuma avoti? Cik lielu ietekmi atstāj katra cilvēka veiktās darbības un ikdienas paradumi?
Rīgā nopietna problēma ir gaisa piesārņojums ar slāpekļa oksīdiem - ozonu. Tā avots ir autotransports, galvenokārt privātās automašīnas. Ja mēs runājam par rūpniecību, tā ir panīkuma stāvoklī. Tomēr arī tā dod savu negatīvo pienesumu, īpaši kravu pārkraušana, kas rada ievērojamas putekļu emisijas gaisā. Vēl viens piesārņojuma avots ir ielu putekļi, kas īpaši raksturīgi vasarā, un tajos vēl ir saglabājušās vielas no ielu kaisīšanas, kas veikta ziemā.
Tātad būtiskākais gaisa piesārņojuma, kuru rada cilvēki, avots ir tieši autotransports?
Jā, noteikti. Mašīnu motoru izplūdes gāzes satur virkni kaitīgu vielu. Visvairāk tās rodas, automašīnām stāvot sastrēgumos. Turklāt jāpiebilst, ka autotransports Rīgā dod ap 70% no visa gaisa piesārņojuma.
Kā šo autotransporta radīto piesārņojumu varētu mazināt?
Latvijā šī problēma ir aktuāla vienīgi Rīgai. To var risināt, vairojot sabiedriskā transporta pievilcību, jo tas noteikti ir mazāks gaisa piesārņotājs nekā privātās automašīnas. Taču, ja sabiedriskā transporta izmaksas ir pārāk augstas, to ir grūti izdarīt. Noteikti jādomā par maģistrālajiem apvedceļiem, lai cilvēki, šķērsojot pilsētu, nebrauktu cauri centram. Rīgā vislielākais gaisa piesārņojums novērots K. Valdemāra, Brīvības, K. Barona un arī Krasta ielā. Viens no risinājumiem būtu park & ride sistēmas attīstība, tas nozīmē, ka pie Rīgas robežām jāierīko stāvvietas, kurās cilvēki var novietot savus braucamos un tālāk doties ar sabiedrisko transportu. Tā ir arī pārdomāta satiksmes plūsmas regulācija, lai neveidotos sastrēgumi.
Vai viens no risinājumiem būtu lielāku transportlīdzekļa nodevu piemērošana automašīnām atkarībā no emisiju daudzuma? Patlaban šis princips darbojas tikai attiecībā uz mašīnām, kas nav vecākas par 1999. gadu.
Šāds risinājums varētu samazināt emisiju apjomu. Taču jāņem vērā cilvēku pirktspēja. Pirktspēja nav augsta, un tas bieži mudina iegādāties vecākas un lētākas automašīnas.
Ja runājam par citām cilvēku darbībām, piemēram, lapu un citu atkritumu dedzināšanu dārzos, vai tas ir nozīmīgs gaisa piesārņojuma avots?
Ir rēķinātas gaisa piesārņojuma bilances, un tas emisiju daudzums gaisā, kas rodas, cilvēkiem dedzinot atkritumus, ir ļoti nenozīmīgs, salīdzinot, piemēram, ar autotransporta vai apkures radītajām emisijām. Tomēr tas nenozīmē, ka atkritumu dedzināšana būtu nekaitīga, jo, lai arī radītais emisiju apjoms ir neliels, tomēr starp tām var būt īpaši toksiskas vielas, kas rodas, piemēram, dedzinot plastmasu. Arī lapu dedzināšana, īpaši - zemā temperatūrā, rada toksiskas un kancerogēnas vielas.
Vai tas nozīmē, ka no tik izplatītās lapu dedzināšanas rudeņos jāatsakās?
Pilsētvidē pilnīgi noteikti. Ir taču kompostēšanas iespējas. Nevajadzētu dedzināt arī atkritumus. Turklāt nav tāda veida, kā atkritumu dedzināšanu padarīt videi draudzīgāku. To vienkārši nevajag darīt.
Kā ir ar privātmāju apkuri, cik tā ir videi draudzīga, un kāds no šī viedokļa ir labākais kurināmais?
No emisiju viedokļa visdraudzīgākais kurināmais būtu tīra koksne. No tradicionālajiem kurināmajiem vislielāko gaisa piesārņojumu rada ogles. Jebkurā gadījumā, lai kāds arī būtu izvēlētais kurināmais, gaisa piesārņojuma mazināšanā būtiska loma ir energoefektivitātei, kas ļauj cilvēkiem samazināt kurināmā patēriņu un līdz ar to emisiju apjomu.
Kas būtu tas svarīgākais, ko mēs katrs varētu darīt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu?
Jau minēju, ka viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem ir autotransports. Tas nozīmē, ka vajadzētu iegādāties pēc iespējas videi draudzīgas automašīnas, vairāk izmantot sabiedrisko transportu, piedomāt pie kurināmā izvēles privātmājās, kā arī veikt energoefektivitātes pasākumus, kas ļauj samazināt kurināmā patēriņu. Nevajadzētu dedzināt atkritumus.
Kā Latvija gaisa piesārņojuma ziņā izskatās uz citu ES valstu fona?
Gaisa piesārņošana visvairāk notiek krīzes laikos, kad gan cilvēki, gan uzņēmumi savā darbībā izvēlās lētākos, nevis videi draudzīgākos risinājumos. Tipisks piemērs ir Grieķija, kura savā rūpniecībā orientējas uz akmeņoglēm, kas ir vislētākais un videi visnedraudzīgākais kurināmais. Arī Spānija un Portugāle regulāri pārkāpj pieļaujamās gaisa piesārņojuma normas. Šādi pārkāpumi raksturīgi arī atsevišķām izteikti industriālām Vācijas pilsētām. Paraugvalstis - kopumā vērtējot un uz daudzu citu valstu fona - gaisa kvalitātes normu ievērošanas ziņā ir Skandināvijas valstis.
Kuras normas visvairāk pārkāpj Latvija?
Mēs pārsniedzam pieļaujamo slāpekļa oksīdu un putekļu koncentrāciju gaisā. Taču jāuzsver, ka runa ir tikai par Rīgu.
Kā būtu iespējams mazināt putekļu daudzumu?
Viens no variantiem būtu pēc ziemas, kad ielas tiek kaisītas ar sāli, tās tīrīt un mazgāt. Protams, putekļus mazinātu tas, ja ziemā ielas tiktu kaisītas nevis ar sāli, bet gan ar akmens šķembām.