Piektdienas vidū ar vīru atrodamies Kairas centrā, Tahrīra laukumā, kurā pulcējas ļoti daudz cilvēku, un viņu skaits tikai pieaug. Pēc vieniem, kad beigsies lūgšanas, cilvēku skaits būs vēl lielāks. Te ir protestētāju aktivitāšu centrs, sanākuši cilvēki, kuriem rūp valsts nākotne un tas, kā viņi dzīvos tālāk. Savukārt laukumā, kurā pulcējās prezidenta atbalstītāji, gandrīz nav cilvēku. Neizskatās, ka varētu notikt milzu sadursmes, protesti ir nevardarbīgi.
Normāla dzīve ir apstājusies. Tankus liek uz automašīnām un ved projām, arī policija ir atgriezusies ielās. Veikali ir atvērti, taču bankas pagaidām gan strādā tikai divas stundas dienā. Gaisā virmo šausmīga spriedze, neziņa par nākotni. Tie, kuri pulcējas ar rungām un mačetēm rokās, patiesībā nav vardarbīgi, viņi aizstāv savus īpašumus no izlaupīšanas un marodierisma.
Kas nomāc ēģiptiešus?
Zemākais slānis nezina, kas ir ikgadējs atalgots atvaļinājums, atalgota slimības lapa un citas sociālās garantijas. Arī tie ēģiptieši, kuri daudz strādā, neko daudz nesaņem. Ēģiptieši ir karstasinīgi un neatkāpsies no savām prasībām, kamēr prezidents aizies. Viņi vēlas būt brīvāki, prasa sociālo aizsardzību. Pensijas saņem tikai valsts sektorā strādājošie, taču gan ārstiem, gan ierēdņiem un skolotājiem tās ir minimālas.
Kā nemieri ietekmē ēģiptiešu iztikšanu?
Nemieru laikā valsts zaudē daudz naudas, jo tūristi ir aizbraukuši prom, viesnīcas ir tukšas. Pie piramīdām esošie veikaliņi ir tukši. Ēģiptiešu tirgotāji ir sašutuši un vēlas atgriezties normālā dzīvē.
Kā jūs jūtaties Kairā?
Abi ar vīru šeit dzīvojam jau vairāk nekā gadu. Es nodarbojos ar tūrisma biznesu, taču ne tradicionālo, jo ne visi tūristi vēlas tikai snorkelēt Sarkanajā jūrā. Ēģiptē ir daudz citu, skaistu vietu, uz kurām aizvest ceļotājus. No saviem kolēģiem citās pilsētās dzirdu, ka tūristi lēnām sāk atgriezties.
Mēs no šejienes nedomājam braukt projām, jo zinām, ka tūrisms Ēģiptē netiks aizliegts. Ēģiptē jūtamies ļoti droši, pat labāk nekā Latvijā. Birokrātija te ir liela, tomēr biznesa iespējas ir. Nodokļi par darbiniekiem ir mazāki nekā Latvijā, lētāka ir telpu īre, vairāk maksā dzīvokļa īre un daļa pārtikas. Augļi un dārzeņi ir visu gadu. Energoresursi ir lēti, gāze mēnesī maksā no 50 santīmiem līdz latam, elektrība, darbinot divus kondicionētājus, - no 15 līdz 20 latiem mēnesī.
Vai ēģiptieši zina par atmodu Latvijā?
Jā, viņi priecājas par ārzemniekiem, par viņu atbalstu. Viņi apjautājas, kā mums iet, un saka - jūs savu brīvību esat izcīnījuši, mēs arī lasām avīzes un atceramies PSRS. Daudzi ēģiptieši zina par Padomju Savienības sabrukšanu un ir informēti, kā Latvija ieguva neatkarību.