Somija pēdējos 20 gados bijusi viena no tuvākajām Latvijas sabiedrotajām gan biznesā, gan ārpolitikā. Vai tagad, kad Latviju skārusi smaga krīze, Somija mūs uzskata par mazāk pievilcīgu partneri?
Nē, noteikti nē. Mēs zinām, ka starptautiskā ekonomikas krīze nav bijusi žēlīga ne pret vienu no mums. Mēs labi saprotam jūsu grūtības. 90. gadu sākumā arī Somijā bija finanšu krīze, no kuras mēs guvām mācību: ar ārējiem riskiem ir vieglāk tikt galā, ja pašu mājās viss ir kārtībā. Tieši tādēļ mēs īstenojām nopietnas reformas gan sabiedriskā, gan privātā sektora nozarēs. Tagad ne tikai Latvija, bet arī citas valstis interesējas par ES pieredzi, lai no tās mācītos. Latvijai un Somijai līdz šim bijusi ļoti laba sadarbība. Mēs nedomājam, ka Latvija kļuvusi mums mazāk pievilcīga. Mums ir kopīgas problēmas, kuras vieglāk risināt kopīgiem spēkiem. Es raugos nākotnē ar optimismu.
Somija nesen nolēma piešķirt 1,6 miljardus eiro Grieķijai, lai glābtu grieķus no bankrota. Jūs esat apsolījuši aizdot naudu arī Latvijai. Ko par to domā Somijas nodokļu maksātāji? Vai viņiem nav iebildumu, ka viņu nodokļi tiek tērēti citu ES dalībvalstu glābšanai? Un kādas ir jūsu domas par visa eiro projekta nākotni? Vai somi ir apmierināti ar pievienošanos eirozonai, kura tagad nonākusi grūtībās?
Kad gatavojāmies pievienoties Eiropas Savienībai, mēs nolēmām, ka vēlamies iesaistīties visās ES sadarbības jomās. Protams, cilvēkiem vispār nepatīk maksāt nodokļus. It sevišķi, ja nākas maksāt, lai palīdzētu citiem, kuri nav bijuši tik piesardzīgi. Somijā ir bijušas diskusijas, kādēļ mēs samierināmies ar to, ka eirozonā ir šādas valstis, kuras nepilda savus pienākumus. Mēs stingri uzstājam, ka noteikumi ir jāpilda visiem. Ja mums šķiet, ka noteikumi vairs nav efektīvi, lēmums ir jāpieņem visiem kopā. Šajā ziņā mums ir tipiska ziemeļvalsts nostāja: ja esi ko apsolījis, tev tas ir jāizdara un jāpilda savi pienākumi.
Kas attiecas uz Grieķijas situāciju, mēs to salīdzinām ar mežu ugunsgrēku: visiem ir jāstrādā kopā, lai to apturētu. Pretējā gadījumā tas būtu ļoti bīstami ne tikai eirozonas valstīm, bet arī visai Eiropas Savienībai. Mēs arīdzan esam ļoti priecīgi, ka Igaunija ir apņēmusies pievienoties eirozonai. Tas nāks par labu gan pašiem igauņiem, gan eirozonai.
Kas attiecas uz eiro ieviešanas plusiem un mīnusiem - Somijā ir tikai pieci miljoni iedzīvotāju, tāpēc ārējā tirdzniecība mums ir ļoti svarīga. Mūsu ekonomika jau sen ir balstīta uz ārējo tirdzniecību. Tas, ka mēs esam daļa no lielākas saimes, mums ir nācis par labu. Līdz šim eiro ieviešanas plusi ir bijuši lielāki par mīnusiem. Protams, ja no eirozonas turpinās pienākt sliktas ziņas, mums nāksies vēlreiz pārdomāt, ko darīt lietas labā. Taču kopumā mēs to uztveram ļoti mierīgi.
Jūs esat dzimusi Otrā pasaules kara laikā pilsētā, pret kuru bija vērsts Sarkanās armijas uzbrukums. Daudziem somiem, tāpat kā baltiešiem, ir bēdīgas atmiņas par pagātni. Kā somiem ir izdevies pārvarēt šo pieredzi un samierināties? Vai ir kāds zelta vidusceļš, kā saglabāt tautas atmiņas, bet panākt samierināšanos?
Somija savulaik 700 gadu bija pakļauta Zviedrijai, un ilgus gadus mūsu teritorija bija kaujas lauks, kur notika daudzi kari. Ziemas karu un Otro pasaules karu mēs uztvērām kā šīs tendences nepatīkamu turpinājumu. Mēs nebijām apmierināti ar Otrā pasaules kara rezultātiem, jo zaudējām lielu daļu valsts teritorijas un daudziem Karēlijas iedzīvotājiem nācās doties bēgļu gaitās. Taču mēs bijām ļoti laimīgi, ka beidzot valdīja miers. Mēs redzējām, ka citas tautas nonākušas vēl grūtākā stāvoklī. Kad sabruka Berlīnes mūris un izjuka Padomju Savienība, mums pavērās jaunas iespējas. Mēs sapratām, ka Krievija ir atšķirīga valsts, bet kaimiņi bieži vien ir atšķirīgi. Tad nāca pievienošanās Eiropas Savienībai, globalizācija ar visiem tās izaicinājumiem.
Somijai ir ļoti spēcīga armija, bet jūs neesat pievienojušies NATO. Vai kādreiz jūs varētu mainīt savu nostāju un kļūt par NATO dalībvalsti? Vai pašlaik jūs redzat kādus draudus Somijas drošībai, kas liktu jums pārskatīt savu nostāju?
Somijas pievienošanās NATO pašlaik nav darba kārtībā. Taču gan Somijai, gan Eiropas Savienībai nepieciešama laba sadarbība ar NATO. Es atbalstu daudz ciešāku Eiropas Savienības sadarbību un aizsardzības politiku. Tagad, kas spēkā stājies Lisabonas līgums, mums varētu veidoties efektīvāka sadarbība ar NATO.
Baltijas valstīs daudzi ir satraukti par Nord Stream gāzes cauruļvada projektu, kas tiek kritizēts gan ekonomisku, gan ekoloģisku apsvērumu dēļ. Kādēļ Somija piekrita, ka šis cauruļvads tiek būvēts cauri jūsu ūdeņiem?
Šajā jautājumā jānošķir teorija no prakses. Teorētiski mēs varētu teikt, ka vecā sistēma ar energoresursu tranzītu pa sauszemi ir labāka, tādēļ nevajadzētu izmantot jūru. Taču praksē, kad Krievija sāka plānošanu, mēs sapratām, ka viņiem ir tiesības izstrādāt šādu projektu. Mēs visu laiku uzsvērām, ka mums nav politisku iebildumu pret šo projektu, bet mēs kritiski izvērtēsim ekoloģiskos jautājumus. Sākumā mēs bijām vienīgā valsts, kas izvēlējās šādu pieeju: nekādas politikas, bet patiešām nopietna ekoloģisko jautājumu izvērtēšana. Pirms mēs pieņēmām savu lēmumu, Zviedrija un Dānija jau bija devušas pozitīvu atbildi.
Mums bija bažas par Nord Stream projekta ekoloģisko drošību, jo Baltijas jūra ir ļoti sekla, jāņem vērā arī ziemas klimatisko apstākļu ietekme, kā arī tas, ka pēc visiem kariem Baltijas jūras dibenā ir pilns ar bīstamiem materiāliem. Es biju ļoti pārsteigta, ka tik daudzus gadus pēc Otrā pasaules kara mēs vēl neesam izpētījuši, kas ir nogremdēts jūras dibenā. Mēs redzam, kas pašlaik notiek Meksikas līcī, un es ceru, ka Baltijas jūrā šādas katastrofas nenāksies piedzīvot. Baltijas jūra ir domāta, lai mēs varētu peldēties, zvejot un izbaudīt jūru, ne tikai uz to skatīties.
Dzirdēts, ka jums patīk peldēties. Vai jums ir vēl kādi vaļasprieki?
Man ir ļoti daudz vaļasprieku. Es mēģinu atcerēties, ka prezidenta darbs nav uz mūžu, tādēļ dzīve turpināsies arī pēc tam. Patiesībā prezidenta amatā es varu veltīt vairāk laika vaļaspriekiem nekā tad, kad biju ārlietu ministre. It sevišķi tagad, kad mūsu bērni ir pieauguši un es jau esmu vecmāmiņa. Visiem cilvēkiem es ieteiktu: izbaudiet šo brīdi, izmantojiet iespēju, carpe diem (tveriet mirkli - latīņu val.). Protams, darba pienākumi dažkārt liedz ievērot šo nostāju.
Es ar prieku dodos uz Latviju. Tā nebūs mana pirmā vizīte Latvijā; es jau daudzkārt esmu viesojusies pie jums. Pirmoreiz neatkarīgo Latviju apmeklēju vēl 1991. gada rudenī. Jau kopš 1991. gada es vēroju jūsu attīstību un varu teikt, ka pat pēc visas šīs ekonomikas krīzes jums jābūt lepniem par sasniegto, jo esat paveikuši ļoti daudz.