gadā Somijā, kad Latvijā bija tikai divas ledus halles, apbrīnas vērts bija vingrotāja Igora Vihrova olimpiskais zelts Sidnejā, kad Latvijā nebija vingrotāju prasībām piemērotas halles, neticama ir Latvijas kērlinga kungu un dāmu izlašu piedalīšanās Eiropas čempionāta A divīzijā pirms pāris nedēļām Maskavā.
Jā, abas izlases šogad arī izkrita no Eiropas čempionāta augstākās divīzijas un nākamgad atkal startēs B divīzijā, taču pats fakts, ka Latvija, kurā pašlaik ar kērlingu nodarbojas aptuveni 250 spēlētāju, spēja sagatavot divas izlases EČ, ir pārsteidzošs. Kungi čempionāta pirmajā mačā sarūpēja gada lielāko sensāciju, ar 8:5 uzvarot 2010. gada čempionus norvēģus, kas savu titulu nosargāja arī šoziem Maskavā. Dāmu izlase A divīzijā spēlēja jau otro gadu pēc kārtas un bija pavisam tuvu iekļūšanai pasaules čempionātā. 2013. gadā pasaules čempionāts dāmām notiks Latvijā, un tā būs pēdējā iespēja iekrāt reitinga punktus Soču olimpiskajām spēlēm.
Šogad Latviju un tās vienīgo kērlinga halli apmeklēja arī Pasaules Kērlinga federācijas (WCF) prezidente Keita Ketnesa, lai pašas acīm pārliecinātos par Baltijas valsts fenomenu. Tikai 250 sportistu, astoņi sporta klubi Rīgā, Jelgavā, Ventspilī un Talsos, bet cīnās ar kērlinga lielvalsti Šveici, kurā ir ap 13 tūkstošiem kērlingistu. Pieredzes trūkums gan neļāva izcīnīt uzvaru - pēdējā endā no 6:4 vadības zaudēts ar 6:7.
Zināms, ka kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti, bet tik ātri - vien deviņus gadus pēc sporta veida ieviešanas Latvijā - tik augstvērtīgus panākumus negaidīja arī lielākie optimisti.