Šobrīd Latvijas komercbankās vērojamas ļoti zemas noguldījumu procentu likmes, kas neļauj iedzīvotājiem īpaši daudz nopelnīt no uzkrājumu veidošanas un naudas glabāšanas bankās, Dienai atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, bet arī uzsvēra, «lai gan šobrīd noguldījumu procentu likmes ir zemas, vēsturiski nekad vēl nav bijis tā, ka zemas procentu likmes saglabājas ilgu laiku».
Zemo procentu likmju periods eirozonā turpināsies nevis līdz 2015. gadam, kā tika pieļauts šā gada sākumā, bet gan līdz 2016. gadam, sarunā ar Dienu prognozēja Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Komentējot ECB lēmumu par procentu likmju samazināšanu, to vidū arī par negatīvas procentu likmes noteikšanu depozītiem, L. Strašuna atzina, ka ECB vēlas panākt, lai pēc iespējas vairāk naudas nonāktu apritē, nevis lielas summas tiktu glabātas bankās.
ECB izvēlētās procentu likmju pazemināšanas stratēģijas iemesli ir eirozonā vērojamā «zemā inflācija, deflācijas riski un eirozonas valstu vājā ekonomikas izaugsme», skaidroja ekonomiste. Viņa gan aicināja ņemt vērā, ka patlaban pastāv «ne tikai zemas noguldījumu procentu likmes, bet arī zemas kredītu procentu likmes». Kopumā šie faktori var motivēt potenciālos kredītņēmējus izšķirties par labu kredīta noformēšanai.
To, ka ECB noguldījumu likmju pazemināšana var veicināt kreditēšanu, LETA atzinis arī Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.