Līdz ar Latviju pret balsoja Rumānija, Vācija un Amerikas Savienotās Valstis, 14 valstis atturējās. Pirms balsojuma ASV aicināja UNESCO izpildkomitejā pārstāvētās 58 valstis balsot pret Palestīnas uzņemšanu, jo, kā uzskata ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, «par valsts statusu ir jāspriež ANO, nevis atsevišķām tās struktūrām», ziņo Reuters.
Konkrētais balsojums bija procedurāls, galīgais lēmums par Palestīnas uzņemšanu būs jāpieņem visām 193 UNESCO dalībvalstīm ģenerālajā konferencē, kas sāksies 25. oktobrī. ASV draud, ka pozitīva balsojuma gadījumā tā varētu pārtraukt piešķirt finansējumu UNESCO, kas ir 22% no tās budžeta.
Līdz šim ASV valdība paudusi, ka palestīnieši neatkarīgas valsts statusu varēs iegūt, tikai vienojoties ar Izraēlu, kas 1967. gadā okupēja Palestīnas teritoriju. Izraēla ir ASV galvenais sabiedrotais Vidējos Austrumos. Palestīniešiem kopš 1974. gada UNESCO ir novērotāja statuss. Lai Palestīnas teritorija, kas nav ANO dalībvalsts, kļūtu par UNESCO pilntiesīgu dalībnieku, par to jānobalso divām trešdaļām biedru. Izraēlas vēstnieks UNESCO aicinājis izpildkomiteju atsaukt lēmumu, jo «nepastāv tāds vienums kā Palestīna».