Tāfele ir gluži taustāma, un to jau šobrīd testē matemātikas skolotāja un skolēni Babītes vidusskolā. 3D tāfeli par oriģinālāko Latvijas izgudrojumu atzina žūrija nesen rīkotajā izgudrojumu izstādē Rīgas Tehniskajā universitātē.
No Latvijas sasniegumiem par ekonomikai nozīmīgāko izgudrojumu savukārt izstādē atzina poliuretāna putuplastu. Kā izgatavot siltumizolācijas materiālu, izmantojot rapšu eļļu, atklājusi Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieku komanda. Zināms, ka putuplastu tradicionāli iegūst no naftas ķīmijas izejvielām, kuru resursi ir izsīkstoši, taču Latvijas zinātnieki gāja daudz mūsdienīgāku ceļu - viņu koncepcija balstās uz zaļo ķīmiju. Tiesa, abiem izgudrojumiem ir dažāda priekšvēsture un ceļš uz ieviešanu dzīvē.
Prom no digitālā
Iedvesmas avots bija kubika - rubika modelis, saka Baiba Ciekure, 3D tāfeles izgudrotāja. Līdz šādai tāfelei viņa aizdomājās Latvijas Mākslas akadēmijas studiju laikā, apgūstot dizainu. «Dizainers cenšas būt noderīgs sabiedrībai. Man nav interesanti radīt vēl vienu krēslu, kurš kārtējo reizi pārsteidz ar jaunu formu. Gribēju uzlabot vidi, iznāca uzlabot mācību sistēmu ar tāfeli,» pasmaida B. Ciekure. Tāfele sastāv no trim aptuveni metru reiz metru lielām apdrukātām magnētiskām plaknēm. Uz tās ar magnētiem un dažādu krāsu gumijām ar rokām var veidot ģeometriskas figūras.
«Vienīgais, ko tāfelē nevar uztaisīt, ir lode.» Tāfele piedāvā aizraujošāku, saistošāku mācību procesu - bērns apgūst stereometriju, attīsta telpisko domāšanu, iemācās savām rokām ar gumijām veidot telpiskas figūras. Brīvajā laikā tāfeli var arī pārveidot veiklības spēlēm. Attīstot tāfeles ideju, viņa ar domubiedriem draugiem Raivi Blomi un Rasmu Pīpiķi apzināti gājuši prom no digitālās vides: «Digitālais pasaka priekšā, taču mēs gājām atpakaļ uz vienkāršību.»
3D komanda jau sākusi skolām piedāvāt tāfeli, dažas ieinteresējušās. Tāfeles aprēķinātās izmaksas ir 1400 latu bez PVN. R. Pīpiķe uzreiz saka: «Bet cik maksā ideja? Cik maksā, piemēram, Baibas Ciekures galva? Ieguvums ir tajā, ka šis ir piedāvājums izaudzināt mūsu paaudzi ar bērniem, kas būs, piemēram, labi arhitekti un kopumā cilvēki ar teicamām orientēšanās spējām reālā dzīvē.»
Rapša zaļā ķīmija
«Putuplastiem nepieciešamo izejvielu ieguves laikā nevajadzētu rasties kaitīgiem izmešiem atmosfērā vai notekūdeņos. Izejvielu sintēzei mēs izmantojam atjaunojamas izejvielas,» ar Koksnes ķīmijas institūta komandas izgudrojumu - «zaļo» putuplastu iepazīstina Uldis Stirna, institūta Polimēru laboratorijas vadītājs. Zaļās ķīmijas process īstenojams visnotaļ vienkārši - nepieciešams tikai apsildāms reaktors ar maisītāju. Pievienojot uzputošanas aģentu un citas piedevas, sintezēto produktu var izmantot cieto putupoliuretānu ražošanā. Pētījums finansēts par ERAF līdzekļiem. Polimēru laboratorijā izstrādāti arī Ripora markas putupoliuretāni, kas tika plaši pielietoti kā siltumizolācijas materiāli. Šo izgudrojumu atzina pat par vienu no Latvijas visu laiku 10 svarīgākajiem izgudrojumiem.
Jauno «zaļo» putuplastu var uzklāt ar uzsmidzināšanas metodi uz sienām, griestiem, jumtiem, cisternām, tvertnēm, putas pielīp pie jebkuras konfigurācijas un materiāla virsmas, veidojot hermētisku savienojumu, stāsta U. Stirna. Siltumizolācijas īpašību ziņā šīs putas ir pārākas par citiem siltumizolācijas materiāliem. Latvijas zinātnieki nav vienīgie, kas atklājuši, kā «zaļi» ražot putuplastu - citur pasaulē izmantotas citas eļļas, piemēram, saulespuķu un sojas eļļa. Taču komandai nav informācijas, ka būtu izmantota rapšu eļļa. Pirms diviem gadiem izgudrojums Latvijā patentēts.
Pagaidām šā «zaļā» putuplasta ražošana Latvijā ir nākotnes uzdevums. Viens no komandas locekļiem Uģis Cābulis saka: «Izejvielu sintēze no rapšu eļļas ir vienkāršs process, taču visu izšķirs tirgus, pircējs un jaunā materiāla izmantotājs. Daudz ko noteiks zaļās ķīmijas produkta cena.» Institūts ir ieinteresēts izgudrojumu ieviest, taču menedžēt šo projektu pašiem zinātniekiem esot ļoti sarežģīti. Laboratorijā izveidotas eksperimentālas rapšu eļļas produktu partijas, pētnieki «zaļās» putas smidzinājuši uz eksperimentāliem objektiem. Zinātnieki cerīgi raugoties nākotnē un domājot, ka, mazajiem uzņēmumiem kooperējoties ar Baltijas un Ziemeļeiropas valstu uzņēmējiem, ir iespēja, ka «zaļo» putupoliuretānu pielietošana kopīgiem spēkiem tiktu atrisināta.