Taču, kā zināms, cilvēki nesaprot kaķu valodu. Kā lai pieklīdušais runcis viņiem iestāsta, ka šim apnicis nīkuļot uz ielas un lūgties žēlastības dāvanas? Melnais izšķīrās par ārkārtēju rīcību - kādā dienā viņš ielavījās darba kabinetā un nozaga centra darbinieces pusdienmaizi ar biezu karbonādes šķēli. Sašutusi par notikušo, LPMC direktore Gunta Liepa strikti teica - vai nu mēs to dzīvnieku ņemam savā paspārnē un par viņu rūpējamies kā nākas, vai arī trencam projām! Kopš tā laika jau aizritējuši desmit gadi.
Guļ kā torte zem lampas
Latvijas Pašvaldību mācību centrā direktore Gunta Liepa sarunājas ar apmeklētājiem, bet viņas krēslā pie darba galda saldā miegā guļ Princis. Kad Gunta atgriežas darba vietā, viņa pabīda krēslu ar snaudošo runci un pati apsēžas vienkāršā sēdeklī. Darbinieki stāsta - kad iestājas aukstā un tumšā ziema, Princis kā torte guļ zem Guntas darba lampas. Gulošu Princi nedrīkst traucēt. Darba diena runcim sadalīta stundās. Viņš, piemēram, centra mācību klasē tikko noklausījies saistošu lekciju. Nodarbību laikā viņam patīk iekārtoties uz galda līdzās pasniedzēja piezīmēm. Mācību materiālu kaķis apgūst miegā, laiku pa laikam paverot vienu vai otru dzelteno aci. Princis desmit gadu laikā noklausījies daudzus lekciju ciklus, un tā vien šķiet, drīz pats varētu sākt piepelnīties kā pasniedzējs. Pusdienu pārtraukumā Princis aprunājas ar semināra dalībniekiem par jaunumiem Latvijas novados, taktiski pieglaužoties pie kājām, izsaka savu viedokli. Kad Gunta viņu paēdinājusi, runcis dodas pastaigāties pa zaļo mauriņu centra pagalmā. Tur viņš pārrunā jaunākās ziņas ar savu draudzenīti no blakus mājas pagalma. Kaķenīte allaž ir izsalkusi, un Princis aicina mīļumiņu ciemos savā mazajā puspagraba miteklītī. Te runcis pavada laiku, kad centrs nestrādā. Savai draudzenei viņš allaž piekodina - jebkurā diennakts laikā esi laipni lūgta manos apartamentos! Nelielajā telpā pie siltā radiatora melnajam iekārtota ar spilveniem un segām izklāta kartona mājiņa, bet uz grīdas - tikai putna piena trūkst! Blakus istabiņai ir īsta trenažieru zāle ar caurulēm, nišām un veciem darba galdiem. Aukstā laikā te pēc sirds patikas var izvingrināt locekļus un atkal doties snaust. Princis varētu dzīvot arī centra darba telpās, bet tās vakaros tiek pieslēgtas signalizācijai. Tad taču pat elpot nedrīkstētu! Turklāt no sava dzīvoklīša Princis var jebkurā laikā iziet pastaigāties. Kas viņam nekait - pats sev kungs un pavēlnieks! Apkārtējo māju runču bandas Princi neinteresē - pēc nelielas operācijas viņa sirdī iestājies liels miers.
Apgrozāmais līdzeklis
Kad melnais runcis tika paņemts centra štatā, bija skaidrs, ka ar naudas samešanu viņa vajadzībām nebūs līdzēts. Ja dzīvnieks pieņemts, nopietni jāgādā par viņa veselību, un tā Princim bija galīgi čābiska. Faktiski veselības nebija, un tās atgriešana bija ilga un dārga. Mugura jādziedē, kāja jāoperē un jāliek ģipsī, vēl jāpieskaita visas vakcīnas, ikgadējā pote pret trakumsērgu un pretblusu līdzekļi, arī ārsta vizītes un uzturs maksāja naudu. Radās doma par Prinča oficiālu atzīšanu.
Lai nebūtu liekas runāšanas, centra grāmatvede izvelk biezu dokumentu mapi un rāda bilances atskaiti. Melnais runcis oficiāli iegrāmatots LPMC pamatlīdzekļos: «Princis iekļauts bilances aktīva 2. pozīcijā ar 3. numuru kā darba dzīvnieks ar vērtību desmit lati. Revidenti sākumā brīnījās par šādu «apgrozāmo līdzekli», bet galu galā nosprieda - ja peles ķer, tad taču darba dzīvnieks.»
Nu, parādiet man runci, kurš, ēzdams viskvalitatīvāko profesionālo barību, ķertu peles! Gunta smaida: «Ķertu gan, bet tad jau mums tās peles te speciāli vajadzētu ielaist.» Viņa stāsta, ka Latvijas pašvaldību valdes sēdēs vienmēr tiek ziņots arī par Princi, turklāt - viņam pašam klātesot. Klausītājiem paskaidro, ko šis peļu junkurs iztērējis, un vienprātīgi atbalsta LPMC «apgrozāmā līdzekļa» uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus. Princis ir zināms visā Latvijā, jo LPMC ierodas Latvijas pašvaldību darbinieki, vadītāji un deputāti, skolotāji, veselības aprūpes un veco ļaužu aprūpes centru darbinieki, valsts pārvaldes darbinieki un politiķi, lai veicinātu savu profesionālo izaugsmi. Zvanot uz centru, katrs vispirms pajautā - kā dzīvo Princis? Gunta Liepa atzīst, ka, gadiem ejot, cilvēki kļūst labsirdīgāki, vairāk palīdz dzīvniekiem, daudzi izvēlas nevis šķirnes suņus vai kaķus, bet likteņa pabērnus. Tādus kā Princis.
Melnā runča domas šajā jautājumā noskaidrot neizdevās. Uzrunāts viņš tikai slinki pavēra acis un no krēsla lēni pārslīdēja uz savu mīksto gultiņu pie loga. Gunta Liepa aizveda mani pie ledusskapja, kur saliktas Hills barības kārbiņas un Cibas kafijas krējums mazajos iesaiņojumos, jo tikai šajā pienā neesot laktozes, ko Princis nepanesot. Nelielajā virtuvītē atrodas arī grafiks - kad Princim jādod zāles, kad viņš jāvakcinē, kurš brīvdienā nāks pārbaudīt, kā melnais runcis ar balto lāsumiņu uz krūtīm atpūšas. Ja Prinča dzīves labumu varētu pārdalīt uz galviņām visiem grūtdienīšiem!