No atpazīstamības viedokļa Latvijas vārds pasaules riteņbraukšanas sabiedrībā izskanēja pietiekami skaļi. Jau pirmajā 13,8 kilometru garajā aplī izveidojās desmit braucēju bēgļu grupiņa, kurā iekļuva arī Oļegs Meļehs.
«Nezinu, kā citviet, bet vismaz tādā riteņbraukšanas zemē kā Itālija Latvijas vārdu varēja dzirdēt,» pēc sacensībām no itāļu kolēģiem bija uzzinājis Latvijas izlases sporta direktors Arvis Piziks. Diemžēl Meļehs bija pirmais, kurš atkrita no bēgļu sabiedrības. «Oļegs pārdūra riepu. Nomainījām riteni, bet, vienatnē ķerot grupiņu, drīz beidzās «benzīns». Tomēr tik un tā Oļegam neko nevar pārmest. Viņš labi pacīnījās, un, kā jau teicu, Latvijas vārds izskanēja pasaulē.»
Tehniskas ķibeles nav ļāvušas visus spēkus likt lietā Aleksejam Saramotinam. «Motjam divas reizes nomainījām bremžu klučus, kuri nobraucienos nosvila. Pirmajā reizē Aleksejam iedeva neitrālo riteni, bet tad nomainījām to ar savējo - ar Shimano bremžu uzlikām,» A.Piziks pavēra ieskatu sacensību aizkulisēs. Latvijas braucējiem grūtības sākušās, kad, pēc Pizika vārdiem, pasaules elite «ieslēgusi virsātrumu».
Pasaules čempionāta izšķirošie notikumi attīstījās pēdējā aplī. Piecus kilometrus pirms finiša stāvākajā kāpumā par bēgšanas mēģinājumu izšķīrās austrālietis Kadels Evanss, kurš izvilka pilno lozi. Pirmo reizi Austrālijas riteņbraucējs kļuva par pasaules čempionu. Pēdējos gadus pasaules čempionātos bija dominējuši Itālijas riteņbraucēji. 2000.gadā par čempionu kļuva kuldīdznieks Romāns Vainšteins.
Sestdien U-23 grupas sacensībās vienīgais Latvijas pārstāvis Viesturs Lukševics mērķi sasniedza 54.vietā. Uzvarētājam Francijas riteņbraucējam Romēnam Sikāram viņš zaudēja deviņas minūtes un 32 sekundes. No 166 startējušajiem riteņbraucējiem finišēja tikai 72.