Līdz ar pēdējā laika notikumiem Krievijā un ar tiem saistīto kaimiņvalsts tirgus slēgšanu Latvijas pārtikas produktiem, tāpat arī ne sevišķi veiksmīgo Liepājas metalurga atkal atvēršanu jaušams, ka var rasties nepareizs priekšstats par Latvijas rūpniecību un tās attīstības perspektīvām. Lai arī situācija var nešķist daudzsološa, patlaban nav ne mazākā iemesla spriest par negatīviem scenārijiem.
Protams, zivju konservu ražotājus negaida vieglas dienas. Arī tas, kas pašlaik notiek ap Liepājas metalurgu, var izraisīt zināmu vilšanos, tomēr jāņem vērā, ka metalurģija sagādā līdzīgas galvassāpes arī lielākajā daļā pārējās pasaules. Lai gan kopš iepriekšējās finanšu krīzes ir pagājuši vairāki gadi, metalurģijas nozares saražotās produkcijas cenas ne tikai nav spējušas atgūties līdz pirmskrīzes līmenim, bet daudzos segmentos turpina jau vairāk nekā piecgadi ilgstošo lejupslīdi. Protams, šādā situācijā iztur tie, kuriem «dziļākas kabatas» vai vienkārši ražo lētāk. Sliktākais, ka nekas labs nav gaidāms arī turpmāk, jo patlaban vērojams vispārējs izejvielu cenu samazinājums pasaules preču biržās. Vienlaikus ieguvēji ir šo izejvielu patērētāji, un to ne mazums ir arī Latvijā.
Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš atzinis, ka nozare turpina attīstīties un tās ražošanas apjomi, neieskaitot Liepājas metalurga devumu, šogad varētu palielināties par četriem pieciem procentiem. Tas nav slikts rādītājs, ja ņem vērā, ka nozares uzņēmumu vidū ir cietusi ne tikai metalurģija, bet arī iepriekš uz Krieviju daudz eksportējošā aparātbūve. Nozares galvenie tirgi ir Ziemeļvalstis un Vācija, taču eksports notiek arī uz pārējiem kontinentiem, izņemot Antarktīdu.
Situācija tā dēvētajā smagajā rūpniecībā lielā mērā atspoguļo situāciju citās Latvijas rūpniecības nozarēs. Proti, vieni kaut kādu iemeslu dēļ ir spiesti sašaurināt ražošanu, turpretim citu darbības mērogi palielinās, turklāt, ja vērtējam pēc kopējās rūpniecības produkcijas izlaides, labā šobrīd ir vairāk nekā sliktā. Kopumā apstrādes rūpniecības (tā tradicionāli iedzīvotājiem saistās ar vārdu «ražošana») produkcijas izlaide šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar atbilstošo laiku pērn ir pieaugusi par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Raugoties pēc pienesuma tautsaimniecībai, vislabāk sevi pierādījusi kokapstrāde un mēbeļrūpniecība, otrajai gada laikā vērojams solīds 14% ražošanas apjomu kāpums. Jāpiebilst, ka arī par Krievijas tirgu Latvijas ražotāji spēj radīt pozitīvas asociācijas. Šeit kā piemēru var minēt zāļu ražotāju Olainfarm, kurš, par spīti visām negācijām, eksportu uz kaimiņvalsti pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn spējis kāpināt par pieciem procentiem. Vienlaikus tas iekaro aizvien jaunus un tālākus noieta tirgus, tādējādi mazinot savu atkarību no vienas valsts politekonomiskajiem notikumiem. Līdzīgi darbojas arī citi, tāpēc Krievijas nozīme nav tik liela, kā daudziem varētu šķist, un mūsu valsts ekonomikas attīstībai daudz lielākas problēmas sagādātu varbūtēja Rietumu pasaules ieslīgšana deflācijā, nevis Krievijas noteiktie importa ierobežojumi.