Arvīds Rasa
Vai koeficientu svārstības var uzskatīt par faktu, kas apstiprina spēles negodīgumu?
Nē. Tas ir tikai viens no faktoriem, kas uz to var norādīt.
Cik lielām jābūt koeficientu izmaiņām, lai spēli uzskatītu par aizdomīgu?
Tā nevar pateikt, katrai spēlei tas atšķiras, jāskatās kontekstā. Ja izmaiņas ir par 0,2, parasti sākam pievērst uzmanību - domājam, kā to var izskaidrot un vai tam ir racionāls pamats. Katra maksimālā likme Āzijas totalizatoru kantoros mazina koeficientu aptuveni par 0,1 punktu. Cilvēks, kurš veic maksimālo likmi, droši vien mazliet nogaida un paskatās, vai pēc laika koeficients atkal nostabilizējas. Ja tas netiek darīts, bet visu laiku tiek liktas vēl un vēl maksimālās likmes... Piemēram, Jūrmalas kluba spēles šosezon vienkārši ignorējam. Nepiedāvājam veikt likmes uz mačiem ar tās dalību.
Cik sen jau?
Laikam kopš kādas otrās kārtas. Mums ir nulles tolerance pret to. Negrasāmies riskēt ar to, kam īsti neticam. To pašu pagājušajā sezonā epizodiski darījām LBL spēlēs ar Jelgavu un Saldu.
Cik lielus finansiālos zaudējumus ciešat no negodīgām spēlēm?
Es neesmu skaitījis, bet tie varētu būt aptuveni četri tūkstoši. Varbūt nav daudz, bet arī tā ir nauda.
Kādas ir dramatiskākās koeficientu izmaiņas šogad, ko piefiksēji?
No galvas neatceros. Vienā spēlē uz Jūrmalas uzvaru, šķiet, nokritās no 2 uz 1,2.
Ja komandai nevar palīdzēt kāds līderis, cik lielas būtu koeficientu izmaiņas?
Atšķirīgi. Piemēram, Edgara Gaurača loma Spartakā bija milzīga. Kad viņš aizbrauca atrādīties Šveices klubā, izmaiņas varētu būt 0,3, ja komandu spēki ir līdzvērtīgi.
Un ja izmaiņas ir lielākas?
Tad spēle ir aizdomīga. Tiesa, vislielākā aktivitāte ir maču laikā jeb live režīmā. Tad koeficientu svārstībām grūtāk izsekot, neviens tos nesaglabā un nepēta.