Latviskā košuma dobe
Pievienot komentāru
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Veselībai un maģijai
Aiz klēts ar skatu uz dienvidiem ticis iekopts arī sakņu dārzs -
kāposti, rāceņi, zirņi un citi galdā liekami augi, kā arī garšaugu
un tēju dobīte.
Tajā tika dēstītas raudenes, melisas,
piparmētras, pelašķi, mārrutki, vērmeles, kā arī lupstāji u. c.
Senos laikos lupstājs ticis izmantots pret ļaunu aci un
audzēts, lai atvairītu slimības un nelaimes, kā arī uzlabotu
vīriešu potenci. Tas tāpat labi pazīstams kā ārstniecības augs, ko
izmantoja pirts rituālos.
Zālīšu dobi mēdza iekopt arī pa ceļam
no mājas uz pirti.
Pie mājas stādīja arī apiņus, kas vienlaikus
bija gan košumam, gan alus darīšanai noderīgi.
Starp citu,
rabarbers sākotnēji tika stādīts puķu dobē - iespaidīgo ziedu dēļ.
Arī kartupeļiem sākotnēji tika atvēlēta vieta puķu dobē,
turklāt Kurzemē vēl mūsdienās tos mēdz dēvēt par rāceņiem, tā
uzsverot vietu latviešu ēdienkartē, ko tie ieņēma, aizstājot
iepriekš pieminētos dārzeņus.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!
0 komentāri