Savukārt bijušais Kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis skaidro, ka banku laupīšanas vienmēr esot notikušas «viļņveidīgi» - laupītāji, iznākot no cietuma, ķeras pie vecā aroda, kamēr atkal tiek «iesēdināti». Latvijas drošības biznesa asociācijas (LDBA) prezidents Jānis Zeps piebilst, ka arī pašām bankām vajadzētu piestrādāt pie filiāļu drošības.
Vienpatis un banda
Kopš gada sākuma par laupītāju upuriem kritušajās bankās nolaupītās summas ne reizi nav pārsniegušas pat tūkstoti latu, un VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins Dienai norādīja - uzbrukumi nav finansiāli izdevīgi pat pašiem laupītājiem. Policija uzskata, ka visas pēdējā laika banku laupīšanas, visticamāk, pastrādājis kāds vienpatis un kāda organizēta grupa, kura darbojusies jau pagājušogad. A. Grišins arī pieļāva, ka daļa ar bandu saistīto cilvēku jau aizturēti par citiem noziegumiem.
Kaut arī starp laupīšanām redzamas līdzības, piemēram, trīs reizes uzbrukts tieši Hipotēku bankai, policija nedomā, ka tā par mērķi izvēlēta ar nolūku. Drīzāk laupītāju izvēli rosinājuši citi faktori - aplaupītajās filiālēs nav liels apmeklētāju skaits un tām ir viegli piekļūt, līdz ar to arī aizbēgt. Pati Hipotēku banka gan par laupītāju motīviem iesaka jautāt policijai. «Laupīšanas gadījumi ir rūpīgi analizēti, ieviesti papildu drošības pasākumi, kurus to pašu drošības apsvērumu dēļ neatklāsim,» skaidro tās pārstāve Sandra Eglīte.
Vairākās no laupīšanām lietoti arī gāzes ieroči, un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) atzīst, ka pagaidām tie ir problēma - kaut arī likums tagad prasa gāzes ieročus reģistrēt, tam ir pārejas periods līdz 2014. gadam, turklāt ne visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir šāda prasība, tādēļ jautājums būtu jārisina ES līmenī.
«Speciālisti» no cietuma
Savukārt A. Blonskis, jautāts par banku laupīšanu daudzumu, norāda, ka «droši vien ir uzradušies «speciālisti», kuri nesen atbrīvojušies no cietuma - kamēr viņus sasēdinās atpakaļ, tikmēr laupīšanas notiks».
Bijušais Kriminālpolicijas šefs uzskata, ka uzbrukumi bankām skaidrojami ar likumpārkāpēju zemo zināšanu līmeni - jaunā noziedznieku paaudze aizvien vairāk nodarbojas ar kibernoziegumiem, piemēram, banku kontu uzlaušanu, kur ir lielākas peļņas iespējas un mazāks risks, bet par laupītājiem kļūst tādi, kuriem «īsti sešu klašu izglītības nav». «Banku laupīšanas ir bijušas visos laikos, un tā nav tikai Latvijas nelaime. Ja skatāmies kriminālfilmas, tur netrūkst piemēru, kā to izdarīt, kurus bez īpašām zināšanām iespējams nokopēt,» atzīst A. Blonskis.
Kārdinājumu iet uz banku ar ieroci var radīt arī pašas bankas - LDBA vadītājs J. Zeps uzsver, ka atsevišķām bankām pie drošības tomēr vajadzētu piestrādāt, jo ne visās banku filiālēs ir kaut vai trauksmes pogas, bet apsarga, ja tāds ir, pakalpojumi mēdz tikt izmantoti neracionāli: «Noziedznieka pirmais mērķis taču ir neitralizēt apsargu, bet mums situācija ir tāda - apsardzes darbinieks staigā pa priekštelpu un trenkā narkomānus vai dzērājus, kuri tur iemaldās, un ir arī pirmais, kurš dabūs lodi. Viņam vienkārši nebūs laika reaģēt un neitralizēt noziedznieku.»