«Patlaban hokejā jau astoņdesmit procenti visu nosaka vārtsargu sniegums,» nedaudz pārsteidzoši atbildēja Rodrigo. Atklāti sakot, man tas šķita krietni pārspīlēts, jo parasti saka, ka puse no komandas panākuma ir vārtsarga ziņā. Pēc Šveices spēles Laviņam nevar nepiekrist.
Protams, ka pārsvars šajā spēlē bija šveiciešiem, par spīti tam, ka viņiem vēl iepriekšējā vakarā bija smaga spēle ar Vāciju. Pretinieks izskatījās svaigāks, vairāk uzbruka, taču viss, iespējams, būtu bijis citādi, ja spēles gaitā vadību būtu pārņēmuši šveicieši.
Šī spēle bija ļoti līdzīga 2009. gada abu komandu mačam Bernē.
Arī tad Latvija ieguva vadību, un pēc tam uzbrukuma viļņi vēlās uz Latvijas vārtiem, kuros arī toreiz lielisks bija Masaļskis. Tā arī līdz trešdienai bija mūsējo vienīgā uzvara hokeja elitē pār Šveici.
Panākuma recepte ne vienmēr ir vienas komandas izteikts pārsvars. Pēc metieniem šveicieši bija pārāki ar 36 pret 21, bet es vēl ļoti labi atceros metienu starpību abu komandu B grupas spēlē 1994. gadā Kopenhāgenā. Toreiz Latvija pēc metieniem bija pārāka ar 63:21 (!), bet zaudēja - ar 1:2.
Viens panākums gan nedrīkst aizmālēt acis, jo ir sperts tikai pirmais solis ceturtdaļfināla virzienā un tikpat labi mūsējie vēl var palikt grupā arī pēdējie. Vārtsarga postenis Latvijai ir stabils, taču priekšējā līnijā vezumu velk tikai Džeriņa maiņa.
Jebkurā gadījumā trešdien «Latvijas ielā» Prāgā bija svētki.
Beļavskis piekrita, ka spēlētāji ir pelnījuši vienu alu, bet tikpat labi to bija pelnījis arī galvenais treneris par pirmo uzvaru pasaules čempionātā, jo ar saviem palīgiem Saša patiešām bija labi pastrādājis, izstrādājot plānu Šveices apspēlēšanai.