Pēdējā laikā atkal aktualizējies jautājums par «legālo narkotiku» apkarošanu - policija aizturējusi vairākas personas par to tirdzniecību, Rīgas dome aicinājusi piešķirt tai tiesības slēgt «legālo narkotiku» tirgotavas, un drīzumā gaidāma vēl vairāku narkotiku iekļaušana tā sauktajā aizliegto vielu sarakstā. Tomēr šajā jomā joprojām pastāv vairākas būtiskas problēmas. «Krimināllikums paredz cilvēku saukt pie atbildības tiki par divu veidu vielu - narkotiku vai aizliegto psihotropo - lietošanu, glabāšanu, tirgošanu. Narkotisko un psihotropo vielu saraksta apakšpunkta nosaukums, kurā ieliktas visas tā sauktās legālās narkotikas, piemēram, JWH vai salvija, šobrīd ir Vielas un augi, kuru nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana var apdraudēt veselību. Tātad vielas nav tieši nosauktas ne par narkotiskām, ne psihotropām, un šāds formulējums, veidojot apsūdzību, rada juridiskas neskaidrības,» skaidro Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Ivars Žubulis.
Viņš gan mierina, ka situācija drīzumā jau tikšot atrisināta, jo šo juridisko nepilnību Saeima cenšas novērst steidzamības kārtā. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) Dienai norādīja, ka galīgais balsojums par attiecīgajiem likuma grozījumiem varētu notikt jau 13. oktobrī, ja vien prezidents šādu balsojumu iekļaus Saeimas darba kārtībā. Viņa arī norādīja uz citu neprecizitāti likumā, kas ar jauno regulējumu varētu tikt izlabota, - līdz šim «legālo narkotiku» tirgoņu advokāti atsaukušies uz faktu, ka likumā to kaitīgums veselībai norādīts tikai pieļāvuma formā, tādēļ tagad formulējums padarīts stingrāks, norādot, ka tās jebkurā gadījumā ir kaitīgas veselībai. Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos Edgars Pastars savukārt apstiprināja, ka nekādu iebildumu pret šiem likumu grozījumiem neesot, tādēļ prezidents tos iekļaušot jau 13. oktobra sēdes darba kārtībā.
I. Žubulis gan brīdina, ka cīņa pret «legālajām narkotikām» ar to nebeigšoties. «Jāatceras, ka narkotiku pasaule nemitīgi rada jaunas sintētiskās narkotikas, mainot vielas struktūru. Viņi izmanto brīdi, līdz likumdevējs paspēj šīs vielas iekļaut aizliegto sarakstā, tādēļ mums jābūt ļoti elastīgiem, lai jaunās vielas pēc iespējas ātrāk aizliegtu,» viņš skaidro. Jau ziņots, ka Latvijā katras jaunas «legālās narkotikas» aizliegšanas process parasti aizņem vismaz pusgadu, kaut arī bijuši izņēmuma gadījumi, kad tas noticis ātrāk. I. Žubulis gan ir optimistiski noskaņots - šis periods noteikti varot tikt saīsināts, jo, piemēram, Igaunijā tas jau tagad prasot tikai divus mēnešus.