Džo Zavinula piemiņai
Šo programmu Viktors Beilijs veido cieņā un pateicībā abām vēsturiskajām džeza mūzikas personībām, revolucionārajiem mūzikas reformētājiem austriešu izcelsmes taustiņinstrumentālistam, komponistam, aranžētājam un vokālistam Džo Zavinulam (1932-2007), kuram šogad apritētu 80 gadu, vai ietekmīgajam amerikāņu basistam Džako Pastoriusam (1951-1987) viņa nāves atceres ceturtdaļgadsimtā.
Tas, ko dzirdēsim viņu kopīgajā koncertā 7. jūlijā Rīgas Kongresu namā (plkst. 19), nebūs vienkārši veltījumi, jo ar abiem leģendārajiem mūziķiem liktenīgi saistīts paša Viktora Beilija skatuves mākslinieka ceļš. Starptautisko atzinību Beilijs ieguva tieši tad, kad piebiedrojās tolaik populārajai supergrupai Weather Report, kuras izveidotājs un līderis bija Džo Zavinuls. Turklāt Beilijs tur nonācis laimīgas nejaušības rezultātā kā aizvietotājs Džako Pastoriusam, kurš tobrīd bija izlēmis iet savu ceļu. Kad Weather Report meklēja basistu, Beilijam tobrīd bija tikai 19 gadu, un tikai jaunības neprātā viņš uzdrošinājies pieteikties slavenajā grupā par basģitāristu. Šodien «Viktora Beilijas sniegums Fusion džeza mūzikā ir tikpat nenovērtējams kā Bēthovens klasiskajai mūzikai», norāda BYH Munich.
Beilijs orķestris
Liktenīgu, taču cēloņsakarīgu nejaušību virzīts ir viss līdzšinējais Viktora Beilija mūziķa ceļš. Vispirms jau viņam paveicās piedzimt mūziķu ģimenē. «Man visapkārt vienmēr skanēja mūzika, mūsu māja vienmēr bija mūziķu pilna, un tas bija pats pirmais, ko es vispār atceros,» stāsta mākslinieks, kurš 1960. gada 27. martā Filadelfijā nāca pasaulē kā saksofonista, komponista, aranžētāja un producenta Morisa Beilija atvase. Mātei savukārt bijusi brīnišķīga balss, lai gan viņa to nedemonstrēja uz skatuves. Viktora tēvocis Donalds Beilijs bija atzīts džeza bundzinieks, māsa Brenda dziedāja populārajā diskogrupā Creme D'Cocoa. Brālis Moriss III, kurš nekad nebija mācījies mūzikas skolā, komponēja, dziedāja un acumirklī apguva ikvienu mūzikas instrumentu, kurš nonāca viņa rokās. Šajā ģimenē muzicēja visas paaudzes, arī vectētiņš sitis bungas. Sekojot tēvam (visburtiskākajā nozīmē - ejot viņam līdzi uz darbu), Viktors jau no agras bērnības apgrozījies Rhythm&blues un džeza meistaru vidē.
Kas es esmu?
«Jau bērnībā pieradu ar dažādiem mūzikas instrumentiem spēlēt visu, ko dzirdēju. Tas bija tik dabiski,» atceras V. Beilijs, kurš brīvi jūtas arī pie taustiņinstrumentiem un dziedot.
Starp citu, Beilija balsi var dzirdēt arī viņa svaigākajā CD albumā Slipp'N'Trippin'. Taču desmit gadu vecumā viņš pilnīgi noteikti zinājis, ka vēlas spēlēt... bungas. Savu sapni noslēpumā neturējis, un vecāki Ziemassvētkos dēlam uzdāvinājuši bungu komplektu. Vienā nedēļā (!) viņš jau bija tik labi apguvis bungu spēli, ka varēja izveidot savu pirmo grupu un ar to koncertēt un veidot pirmos ierakstus. Basģitārista karjera sākusies pavisam nejauši, kad no grupas aizgājis basists, taču uzstāties vajadzēja... Neparasti arī tas, ka Beilijs atļāvās pamest studijas slavenajā Bērklija Mūzikas koledžā, visas pasaaules džeza izglītības Mekā. Viņš tolaik izvēlējies mūziķa praktiķa dzīves skolu, tomēr tagad pats sniedz stundas. (Viena stunda interneta tiešsaistē maksā 150 dolāru.) Lai gan daudzkārt krasi mainījis savu dzīvi, Beilijs vienmēr skaidri zina, ko vēlas. Pirms pieciem gadiem viņš Dienai atzina, ka izvēlējies neatkarīga brīvmākslinieka ceļu sadarbību dažādībā un pieteica nesaukt viņu par džeza mūziķi. Pašlaik, savās jaunākajās radošajās aktivitātēs (minētais CD un programmā V- Funk, ar kuru šogad apceļo Eiropu), viņš vēloties nostabilizēt «to, kas es esmu. Ir laiks uzspiest savu zīmogu, lai cilvēki uzzinātu, kas īsti ir tas, ko es daru».