Iespaidīgās universitātes (klātienē un neklātienē šeit mācās aptuveni pusotrs miljons (!) studentu no visas pasaules, universitātei ir pat sava lidosta un TV studija) profesors ik pa brīdim iejaucas sarunā, taču studentu skepse pret ES ir grūti noslēpjama. Žurnālists no spāņu El Pais noorganizē studentiem balsojumu - kurš ir par pievienošanos ES. Aptuveni 60 studentu vidū par ir tikai deviņi. Lielākā daļa ir pret vai atturas. Studenti mums, septiņpadsmit ES valstu žurnālistiem, atbild ar pretjautājumu: cik no jums būtu gatavi uzņemt Turciju? Esam piekāpīgi, par nobalso pat kolēģis no Vācijas, un nesatricināmu opozīciju saglabā tikai viens žurnālists - francūzis no Le Figaro.
Paradoksāli, bet tieši izglītotie, svešvalodas pārvaldošie turku jaunieši ir skeptiski pret Turcijas integrāciju Eiropā. Visticamāk, viņu atturība sakņojas pašlaik vājajā ES ekonomikā, bēdīgās ziņas no Spānijas un Grieķijas turkiem liek nopietni pārdomāt potenciālos guvumus un zaudējumus. Krīzes laikā arī Eiropas vienotās valūtas šķietami neapstrīdamās priekšrocības Turcijā tiek uztvertas skeptiskāk. Sarunā ar studentiem un arī vēlāk, tiekoties ar Eskišehiras uzņēmējiem, jūtams, ka piesardzība turku vidū pieaug, ekonomikas stabilizācija un izaugsme, ko Turcija ir pieredzējusi aizvadīto gadu laikā (2010. gadā IK pieaudzis iespaidīgi - par 7,8% -, šogad turki prognozē 5,5% lielu pieaugumu), likusi noticēt saviem spēkiem.
«Turcija tuvāko gadu laikā saglabās lielāko ekonomikas izaugsmes tempu Eiropā. Un tam pamatā nav valsts tēriņi, bet privātais sektors,» uzsver Turcijas premjera vietnieks Ali Babakans, kurš ir atbildīgs par valsts ekonomikas attīstību.
Kāds no vizītes organizatoriem neoficiāli atzīst, ka ES integrācijas jautājums ir lielisks iemesls, lai veiktu reformas, ko citādi būtu grūti pamatot sabiedrībā, - nepieciešamību pēc lielākas preses brīvības, cilvēktiesību ievērošanas.