Nu nekaitiniet mani!
Guntis Bojārs, Dienas mediju galvenais redaktors
IKP, SVF, ZB
Finanšu ministrijā - vietā, kur visierastākās abreviatūras ir IKP un SVF, izrādās, prasmīgi tiek lietotas arī citas. «Atbildi tu, man tā IZ ZB,» tā, deleģējot savai darbiniecei uzdevumu sagatavot atbildes uz žurnālistes jautājumiem, e-pastā piebilda ministrijas runasvīrs Jarockis. Vēstulīte gan aizsūtījās nevis darbiniecei, bet pašai jautātājai - Dienas žurnālistei Ilzei Zālītei (IZ). Ko gan Finanšu ministrijā varētu nozīmēt ZB?
Lemberga koferītis
Lembergs nebūtu Lembergs, ja vienmēr nebūtu kaujas gatavībā. Tā, šoruden ieradies uz Dienas rīkoto premjeru diskusiju, viņš metās aizstāvēt arī sava koferīša tiesības. Uz videooperatora lūgumu, vai viņš nevarētu to nolikt ārpus kadra, Ventspils mērs paziņoja: «Ja jums tas traucē, lieciet savu kameru citur.» Neiešot taču Dienā šķirties no sava dārguma.
Žurnālisti glābj airBaltic
Šā gada septembrī situācija ap aviosabiedrību airBaltic bija tiktāl nospriegota, ka izplatījās baumas par drīzu tās krahu un valsts apsvēra plānu dibināt jaunu nacionālo aviokompāniju. airBaltic birojā, piebāztā ar TV kamerām un žurnālistiem, torīt bija sākusies uzņēmuma īpašnieku tikšanās, kas solīja beidzot pielikt punktu pusgadu ieilgušajai neskaidrībai par to, vai un kā airBaltic spēs pastāvēt. Cauri žurnālistu pūlim uz sanāksmi spraucās akcionāru pārstāvji. Pēc nepilnas pusstundas, šādām sanāksmēm neraksturīgi ātri, zāli pēkšņi pameta Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss. Sapulcē neesot kvoruma, no tās bez pamatojuma esot devies prom privātā airBaltic akcionāra pārstāvis Janeks Jeļkins. Sākās žurnālistu jautājumu jūra: «Kas tagad notiks?», «Kad pulcēsieties atkal?» u. tml. Kamēr A. Matīss «cīnījās» ar atbildēm, kāds kungs paslīdēja gar žurnālistu mugurām un īsi pēc tam A. Matīsam tika pavēstīts, ka minētais Jeļkins zālē atgriezies. Sapulce atsākās un faktiski kļuva par pagrieziena punktu airBaltic problēmu atrisināšanai (valdība vēlāk lēma par apjomīgiem ieguldījumiem, tika nomainīts airBaltic vadītājs, atcelts akcionāru līgums). Kas zina, ar ko būtu beidzies airBaltic stāsts, ja A. Matīsu todien nebūtu aizkavējuši uzbāzīgie žurnālisti un sapulce nervozajā atmosfērā būtu beigusies bez rezultāta?
Osvalds Zebris, ekonomikas apskatnieks
Kā nolauzt kaklu jokos
Šis gads man pagājis Larsa fon Trīra zīmē. Turklāt ļāvis būt aculieciniecei mediju uzpūstas histērijas spēkam. Protams, tas ir stāsts par skandalozo, bēdīgi slaveno dāņu režijas ģēnija Larsa fon Trīra preses konferenci Kannu kinofestivāla laikā, kur dažas minūtes pirms preses konferences beigām Trīrs neveiksmīgi sapinās atbildē un «lauza kaklu» pats savos «melnajos jokos». Uz manas blakussēdētājas britu žurnālistes jautājumu par vācu romantisma ietekmi viņa filmā Melanholija režisors aizmuldējās līdz «nacisma slavinājumam». Viss, kas notika pēc tam, nu jau ir veca ziņa. Taču šī skandāla un Trīra «padzīšanas» gadījums (no Kannām!) ļāva par konkrēto dāņu filmu uzzināt pat tiem, kas stāv ļoti tālu no Eiropas kino norisēm, savukārt notikušā aculieciniekiem pārliecināties par to, cik vienkārši ir uzkult starptautisku skandālu.
Dita Rietuma, Izklaides un Kultūras Dienas redaktore
Es mīlu Eimiju
Dienā, kad nomira Eimija Vainhausa - 23. jūlijā -, es biju Londonā. Ziņu par viņas nāvi saņēmu no Rīgas, kad biju ceļā uz Koventgārdena operu. Vakars bija sabojāts - neviens nemīl Eimiju vairāk par mani. Autogrāfu, ko viņa man sniedza pēc 2004. gada koncerta Berlīnē, es glabāju kā savu lielāko dārgumu, nu jau relikviju. Eimijai bija smieklīgs rokraksts - apaļīgs, ņiprs, nevaldāms un elegants, kas arī bija tādā kā alkohola reibuma stāvoklī. To visu atcerējos, 23. jūlija vakarā braucot pie Eimijas uz Kemdenu - rajonu, kurā viņa dzīvoja un uzdzīvoja. Pie viņas mājas dežurēja policija un daži fani. Es izvilku fotoaparātu un sāku fotografēt. Cilvēki man apkārt raudāja, un es arī apraudājos. Tajā brīdī es sapratu, ka esmu ne tikai žurnālists, bet arī cilvēks.
Jegors Jerohomovičs, Izklaides redaktors
Tauriņam ugunskristības
Pagājušā gada lielākais izaicinājums manā dzīvē bija jaunā Dienas tēla «uzmērīšana», ļaujoties stilistes fantāzijai. Tā dzima Dienas Atis - ar tauriņu un spilgtām zeķēm, kas saņēma visdažādākos vērtējumus, arī tādus, kas ierindoja šo tēlu un mani līdz ar to starp lielākajiem draudiem Latvijas žurnālistikai. Turklāt pirmais iznāciens tauriņā sanāca daudz stresaināks, nekā sākumā bija iecerēts.
Protams, mēs gribējām jaunajam projektam piesaistīt uzmanību, tāpēc radās ideja, ka pirmā intervija jāorganizē ar trim oligarhiem - Aivaru Lembergu, Aināru Šleseru un Andri Šķēli, pajautājot, vai viņi uzskata sevi par oligarhiem un vai viņiem pieder laikraksts Diena. Lembergs atteicās. Tad sekoja neprātīgs riņķa dancis, kurā potenciālo intervējamo viedokļi mainījās ik pēc dažām minūtēm. Šlesers nepiekrita, ja sarunā piedalīsies jau iepriekš uzaicinātais Lato Lapsa. Savukārt pēc tam, kad tika atteikts Lapsam, portālā Pietiek.com parādījās viņa versija, kāpēc tas notika, samērā brīvi interpretējot mūsu sarunu pa tālruni (mācība man - nerunāt kafejnīcā, nerunāt pusteikumos, kurus var dažādi interpretēt, runāt pēc iespējas atklātāk). Sociālajos tīklos spriedze auga. Tad nāca nākamais trieciens - Šlesers paziņoja, ka nerunās vienlaikus ar Šķēli. Tad nu viņi nāca pa vienam, savukārt Providus pētniece Iveta Kažoka piedalījās abās sarunas daļās. Visa šī dalībnieku saskaņošana un pārskaņošana prasīja zvērīgu enerģiju, un, kad sākās interneta tiešraide, spēka īpaši daudz atlicis nebija. Toties viens gandarījums man ir - no šīs intervijas vēsturei palika visu laiku izteiksmīgākais Andra Šķēles portrets. Pēc intervijas pirmā atsauksme parādījās portālā Politika.lv, taču tā bija nevis par saturu, bet formu - kāds modes eksperts pamatīgi izķidāja mana tēla apģērbu un ieteica, lai neļauju sevi ģērbt sievietēm.
Misēkļi ir gadījušies arī ar citiem dalībniekiem. Sergejs Dolgopolovs (SC) bija sajaucis intervijas laiku un ieradās ar krietnu nokavēšanos, savukārt otrs diskusijas dalībnieks, baltā tērptais Jakovs Pliners (PCTVL) varēja dižoties, ka viņš ir jaunāks un viņam tā nekad negadoties.
Atis Rozentāls, diskusiju vadītājs un slejas Dienišķības autors