Ne ātrāk par 2014. gadu
Domes lēmums ļauj pabeigt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru, un pēc tam būs iespējams ķerties pie skiču projekta, kuru paredzēts izstrādāt līdz septembra beigām, stāsta RD Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs. Taču projekta realizācija ir paredzēta nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Tā kā šķērsojumam bija trīs varianti, tagad iedzīvotāji varēs rēķināties ar to, kura trase ir izvēlēta, bet no pārējiem zemesgabaliem tiks noņemti apgrūtinājumi. Trase virzīsies pa Jūrmalas šoseju līdz tā ceļu mezglam ar Rīgas apvedceļu, un šo mezglu paredzēts pārbūvēt. Tad ceļš pagriezīsies Babītes virzienā un Babītes novada teritorijā tiks izbūvēta jauna trase starp ūdens attīrīšanas stacijas Daugavgrīva dūņu laukiem un Hapaka grāvi. Tālāk trase virzīsies pa Jūrmalas pilsētas dabas teritorijām, bet Rīgas teritorijā šķērsos Spilves poldera pļavas ziemeļos no Kleistiem. Ar Kleistu ielu koridora trasi savienos daudzlīmeņu ceļu mezgls, trasei būs arī divlīmeņu šķērsojums pāri dzelzceļa līnijai Zasulauks-Bolderāja. Šajā variantā nav nepieciešams nojaukt nevienu ēku, bet abi noraidītie varianti paredzēja 17 ēku nojaukšanu. Trase šķērso skaitliski vismazāk nekustamo īpašumu - 130, to platība ir 132,6 hektāri. Apspriešanā šim variantam ir 88,7% iedzīvotāju atbalsts. Tomēr trase šķērso teritorijas ar ceļu būvei ļoti nepiemērotiem apstākļiem, tāpēc vajadzēs veikt apjomīgus inženiertehniskās sagatavošanas darbus. A. Kublačovs pieļauj, ka varētu lietot vismaz jaunas grunts nostiprināšanas tehnoloģijas, kas ļautu projektu īstenot lētāk par aplēstajiem 169 miljoniem latu bez PVN (2009. gada cenās). «Būs konkurss, bet eksperti sola, ka izmaksas precizēt varēs jau pēc skiču projekta izstrādes. Ja nav jāņem laukā sešu metru dūņu un kūdras slānis, bet to var nostiprināt ar ķīmisku maisījumu, izmaksas, protams, samazināsies,» uzskata A. Kublačovs.
Kurš to visu finansēs
Salīdzinot ar vairāk nekā divu stundu debatēm par bērnudārziem, Ziemeļu koridora jautājums RD sēdē tika izlemts vienā mirklī bez debatēm. Domes opozīcija lēmumu neatbalstīja. «Šis ir visdārgākais variants, 30 miljoni latu ir milzīga summa. Nav skaidrs, kurš visu šķērsojumu finansēs. Nedomāju, ka dome pati to spēs, diez vai derēs arī Dienvidu tilta finansēšanas modelis, un valdība arī diez vai tā būs. Arī no ES visu summu, ko rēķina ap miljardu latu, nevar gaidīt. Tad atliek privātais partneris, un jautājums ir, ko viņš prasīs pretī. Mēs gaidām, ka kāds no domes vadības atbildēs,» savu pozīciju skaidro deputāts Olafs Pulks (JL). A. Kublačovs saka - ir jācīnās par finansējuma piesaisti no ES fondiem, bet pirmām kārtām par projekta pirmo kārtu, proti, Brīvības ielas dublieri. Par otro posmu, kurā ietilpst šķērsojums pāri Daugavai, pašlaik netiek runāts, jo drīzumā plānots izsludināt konkursu par iegremdētā tuneļa projekta variantu, un par nepieciešamo finansējumu lems tikai pēc tam.