Piecu dienu ceļojumā uz pievilcīgo Čehiju par 69 latiem - ja nepietiek naudas, paņem ātro kredītu - aicina kāds kolektīvās iepirkšanās portāls. «Noķer vasaru aiz astes par 135 latiem un dodies astoņu dienu ceļojumā uz Horvātiju,» aicina cits. To lēto ceļojumu skaits, kas tiek piedāvāti kolektīvajos iepirkšanās portālos, arvien pieaug. Eksperti norāda, ka tirgus tik ļoti sācis koncentrēties uz zemo cenu segmentu, ka pat tiek dibināti uzņēmumi nolūkā tirgot pakalpojumus šādos portālos.
Tūrisma biroja Relaks tūre vadītājs Hardijs Madzulis novērojis, ka tagad lēto ceļojumu piedāvātāji sākuši sīvi konkurēt savā starpā un vēl lielāku ietekmi tie atstājuši uz tradicionālo tūroperatoru ikdienu. Relaks tūrei gada laikā autobusu ceļojumu pieprasījums samazinājies par 20%. «Kaut gan šo kritumu mēs kompensējam ar citiem segmentiem, kuponu firmas reāli dempingo tirgu. Šis ir pirmais gads, kad tas kļuvis tik uzkrītoši. Piemēram, tādu dempingu, kādu īsteno firma Prieks tūre, es savā 20 gadu tūrisma praksē vēl nebiju pieredzējis. Līdzīgi rīkojas kompānija Travel RSP, bet nu jau Prieks tūre ir izkonkurējusi arī to,» sašutumu pauž H. Madzulis. Viņš ir sarūgtināts un norāda: «Cilvēki arvien vairāk izvēlas lētākos piedāvājumus, par spīti tam, ka izglītošanas darbs tiek veikts dažādos medijos.»
Paskatieties vārdnīcā
Apvainojumu pilnībā noliedz Prieks tūre vadītājs Sergejs Ivasjuta. «Jūs piesaucat dempingu, lūdzu, paskatieties vārdnīcā, ko šis vārds nozīmē,» viņš aizrāda un paskaidro: «Dempings ir tad, kad es nopērku kādu preci par 100 latiem, bet pārdodu par 50 speciāli, lai «nolaistu» tirgu. Mēs tā nedarām, mēs strādājam ar peļņu un tādēļ, lai nopelnītu, nevis nodarbotos ar labdarību.» S. Ivasjutas vadītā kompānija ar zemo cenu ceļojumu piedāvājumiem strādā divus gadus, paralēli tam uzņēmējam pieder arī SIA Autoprieks, kas pastāv 17 gadu un ir ne tikai autoskola, bet arī tūrisma operators. S. Ivasjuta skaidro, ka zemās cenas veidojas no apjoma: «Savu piedāvājumu plānojam uzreiz 50 autobusiem, vienojamies ar konkrēto viesnīcu, ka aizpildīsim visus numuriņus, piemēram, uz 120 dienām. Protams, šāda apjoma dēļ mums uzreiz piedāvā pavisam citu cenu.» S. Ivasjuta apgalvo, ka saprot, kāpēc tradicionālajiem tūroperatoriem radusies situācija neiet pie sirds, jo, organizējot ceļojumu ar diviem autobusiem mēnesī, tie vienkārši nespēj nodrošināt zemākas cenas.
S. Ivasjutas vadītās kompānijas gan sastapušās ar kritiku. Jūnija beigās portāls Travelnews publicēja sūdzību par Prieks tūre organizēto ceļojumu Romantiskā Prāga, kur tika norādīts, ka reklāmā piedāvātā cena neatbilst reālajai cenai, jo «visas neatņemamās ceļojuma sastāvdaļas (gidu pakalpojumi, ekskursijas) notiek tikai par papildu samaksu», turklāt «pēc samaksas veikšanas tūristiem netiekot izsniegts neviens darījumu apliecinošs dokuments». Dažus mēnešus pirms tam izskanēja informācija, ka otra S. Ivasjutas kompānija Autoprieks tūristus Horvātijā izmitinājusi nekomfortablos apstākļos. Dienai garu vēstuli par savu negatīvo pieredzi atsūtīja arī Baiba Apine, kura bijusi gide Prieks tūre organizētajā ekskursijā uz Ziemeļitāliju 22. martā. Sieviete stāsta, ka nonākusi ļoti neērtā situācijā, jo tieši viņai nācies skaidrot ceļotājiem, kāpēc papildus jāmaksā par dažādiem pakalpojumiem, kas turklāt tiek nodrošināti pavirši. Piemēram, programmā bija iekļauta pat Lihtenšteinas aiza, kas pavasara sezonā ir slēgta, jo pastāv lavīnas draudi. Grupa pēc neveiksmīgā ceļojuma uzrakstījusi kolektīvo sūdzību, prasot atpakaļ 40% samaksātās naudas. «Tā vietā, lai atzītu savas kļūdas, firmas vadība visu vainu novēla uz mani, ka es, lūk, nemākot sadraudzēties ar grupu,» sarūgtinājumu pauž B. Apine.
Ceļojumi, kas nenotika
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Ilze Žunde norāda, ka sūdzību un konsultāciju skaits par kolektīvajos iepirkšanās portālos piedāvātajiem ceļojumiem patlaban samazinās. Pērn PTAC saņemtas 148 sūdzības un iesniegumi par kolektīvās iepirkšanās portāliem, un no tiem trešā daļa bijusi par nenotikušiem braucieniem. «Tas bija saistīts ar SIA Izdevīgi pirkumi īstenoto negodīgo praksi. Savukārt šogad esam saņēmuši septiņas sūdzības par šiem portāliem, un teju visas no tām saistītas ar šo pašu komersantu,» stāsta I. Žunde. Pērn uzņēmumam piemērots 10 000 latu naudas sods. Izdevīgi pirkumi negodīgu komercpraksi īstenoja portālos orangelife.lv un kupon.lv. Kā novēroja Diena, patlaban portāls orangelife.lv vairs nav saistīts ar kolektīvo iepirkšanos, tieši pretēji - citi īpašnieki pārņēmuši vietni, norādot, ka sniegs padomus, kā droši iepirkties internetā. Savukārt, ieejot kupon.lv mājaslapā un uzklikšķinot uz vienīgā tur atrodamā piedāvājuma, interesents automātiski tie pārvirzīts uz kolektīvās iepirkšanās portālu promenade.lv, kurā atrodams daudzveidīgs preču un pakalpojumu klāsts.
Pirms pērc, iepazīsties
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA prezidente Kitija Gitendorfa patērētājus aicina pievērst pastiprinātu uzmanību ceļojumiem, kas tiek piedāvāti kolektīvās iepirkšanās portālos. Pirms iegādāties braucienu par zemu cenu, būtu svarīgi saprast, kas tad īsti iekļauts minētajā summā. «Cilvēki mēdz nepamanīt, ka bieži vien par katru papildu darbību nāksies piemaksāt. Svarīgākais, lai patērētājs netiktu maldināts, lai viņam būtu pilnīgi skaidrs, par ko viņš savu naudu samaksājis. Ja ceļojums maksā 200 latu, patērētājam skaidri būtu jāsaprot, kas šajā cenā ir un kas nav iekļauts. Vai tur ir iekļautas dzīvošanas, ēšanas un ekskursiju izmaksas vai tikai brauciens un gulēšana,» skaidro K. Gitendorfa.
BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs uzsver citu aspektu un teic, ka liela problēma ir tā, ka daudz ceļojuma piedāvājumu kolektīvās iepirkšanās portālos ir no jauniem uzņēmumiem, kas iepriekš ar ceļojumu organizēšanu nav saistīti. «Tie ienāk no svešām nozarēm, un tas nozīmē, ka arī kļūdu procents ir lielāks, jo nav pieredzes,» stāsta A. Mackevičs.
Kolektīvās iepirkšanās portāla perkamkopa.lv pārstāve Liene Grenevica Dienai atklāj, ka vienīgās sūdzības portāls saņēmis tad, kad nav izdevies savākt minimālo pircēju skaitu grupu ekskursijām. «Ja nenokomplektējas pietiekams braucēju skaits, ceļojums nenotiek, taču mēs to ietekmēt nekādi nevaram,» teic L. Grenevica un iesaka pircējiem rēķināties, ka reizēm tā gadās, taču iemaksātajai naudai vienmēr jātiek atskaitītai atpakaļ pircēja kontā.