Jau Aināra Šlesera (LPP/LC) valdīšanas laikā Satiksmes ministrijā bija iecerēts pētīt, kā vislabāk gan no tehniskā, gan ekonomiskā viedokļa ar dzelzceļu savienot pilsētas centru un lidostu Rīga. Būdams ministrs, viņš neskaitāmas reizes paudis, ka, realizējot lidostas paplašināšanas plānu - perspektīvā apkalpot līdz 30 miljoniem pasažieru gadā - esošā transporta infrastruktūra būtu nepietiekama. Izpēte gan sākta tikai šovasar - Satiksmes ministrijas konkursā par tās veikšanu uzvarēja SIA Konstruktionsgruppe Bauen Latvija, apņemoties darbus īstenot par 198 tūkstošiem eiro. Izpētē jānosaka arī izdevīgākie dzelzceļa kravu plūsmu maršruti uz ostas teritorijām Daugavas kreisajā krastā, jāvērtē jauna dzelzceļa šķērsojuma izveide pār Daugavu. Izpētes rezultāti gaidāmi nākamgad.
Naudu nezaudēšot
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), kura laikā tika izsludināts konkurss par izpētes veikšanu, intervijā laikrakstam Dienas Bizness uz jautājumu, kāda vairs jēga dzelzceļa līnijas pagarināšanai, ja netiek īstenots Turcijas kompānijas TAV Havalimanlari Holding AS (TAV) un Skonto būves konsorcija piedāvātais 300 miljonu eiro vērtais lidostas modernizācijas plāns, jau paspējis norādīt, ka «tie ir pilnīgi atsevišķi, savstarpēji nesaistīti projekti. Jautājums ir par to, vai tas šobrīd ir finansiāli izdevīgi, vai šis pasažieru un kravu apgrozījums spēs atmaksāties».
Uz jautājumu, vai ir veikti aprēķini, lai zinātu, vai pēc izpētes pabeigšanas maz būs līdzekļu ieteikto infrastruktūras uzlabošanas risinājumu ieviešanai dzīvē, ministra padomniece Inga Spriņķe norādīja, ka līdz šim pasažieru pārvadājumu veikšana pa dzelzceļu uz lidostu ir neizmantots nepētīts resurss un tā izpēte noderēs arī tad, ja projekta realizēšana tiks sākta tikai pēc vairākiem gadiem. Turklāt no izpētes pārtraukšanas nebūtu nekāda ekonomiska labuma, jo tā tiek īstenota nevis no valsts budžeta, bet gan Kohēzijas fonda (85%) un Latvijas dzelzceļa (15%) līdzekļiem. Kohēzijas fonda finansējums pieejams līdz 2010.gadam un, izpēti pārtraucot, pie šīs naudas vairs nevarēs tikt, norādīja I.Spriņķe. Turklāt kādreiz dzelzceļa izbūves iespējas uz lidostu tik un tā būtu jāpēta.
Līdzšinējā pieredze gan liecina, ka dažādi pētījumi un projekti, kuru realizēšana uz laiku atlikta, pēcāk tiek atzīti par novecojušiem un jāveic no jauna, kas atkal prasa papildu līdzekļus, vai arī izmaksā ievērojami dārgāk. Tādēļ, piemēram, Rīgas dome šoruden atteicās piešķirt 150 tūkstošus latu Rīgas Zooloģiskajam dārzam jauna būvprojekta izstrādei, norādot, ka pēcāk objekta būvniecībai nepieciešamo vairāk nekā divu miljonu latu Rīgas domei nebūšot un nav vērts iztērēt naudu par projektu, kurš pēc gadiem, visticamāk, būs jāpārstrādā.
Iekļausies lielākā
Dzelzceļa izpētes rezultātus paredzēts iekļaut Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānā. Tiesības to izstrādāt konkursa ceļā ieguva Nīderlandes kompānija Witteveen+Bos Raadgevende Ingenieurs B.V., darbus apņemoties veikt par 697,8 tūkstošiem eiro. Tās ietvaros jāizanalizē esošā satiksmes sistēma un jāizstrādā attīstības varianti pieciem, piecpadsmit un divdesmit līdz trīsdesmit gadiem, kas veicinātu Rīgas un Pierīgas vienotas satiksmes sistēmas izveidi un uzlabotu teritoriju sasniedzamību. Arī šī izpēte tiek finansēta no Kohēzija fonda un to nav paredzēts pārtraukt. Pēc lidostas vēlmes tās infrastruktūras iespējas pēta arī divu Dānijas kompāniju speciāli izveidota pilnsabiedrība COWI&Integra.