Tomēr E. Snoudens nav pirmais, kurš iestrēdzis lidostā un kuram ierastās mājas nācies nomainīt pret termināļa gaiteņiem. E. Snoudena trīs nedēļas ir pieticīgs laika posms, salīdzinot ar citiem lidostu gūstekņiem, no kuriem rekords pieder irāņu bēglim Mehranam Karimi Nasseri, kurš tranzītzonā pavadīja 18 gadu.
Trūkst naudas biļetei
M. K. Nasseri ir zināmākais lidostas ilgdzīvotājs, jo 18 gadu par viņa dzīvesvietu kalpoja Parīzes Šarla de Golla lidosta. Irānas izcelsmes bēglis 1988. gadā devās no Parīzes un Londonu. Taču, tā kā Francijā viņam bija nozagti dokumenti, vīrietim lika atgriezties Parīzē. M. K. Nasseri neizdevās atjaunot dokumentus, jo viņam liedza iebraukt Beļģijā, kurā viņš bija ticis pie bēgļa statusa.
Viņš pavadīja 18 gadu lidostā, laika kavēšanai lasot grāmatas un rakstot dienasgrāmatu. Telefonsakariem M. K. Nasseri izmantoja lidostas aptieku, termināļa darbinieki sagādāja vīrietim pārtiku un apgādāja ar avīzēm. Viņu izlaida no lidostas tikai tad, kad veselības problēmu dēļ vīrieti vajadzēja hospitalizēt. Neparastais stāsts, ko M. K. Nasseri aprakstījis savā autobiogrāfijā, kalpojis par iedvesmu slavenajai Stīvena Spīlberga filmai Lidosta.
Irānas cilvēktiesību aktīviste Zahra Kamalfara kopā ar diviem bērniem nodzīvoja Šeremetjevas lidostā vairāk nekā deviņus mēnešus, iekams Kanāda viņai piešķīra patvērumu. Ir vairāki līdzīgi stāsti, no tiem var izcelt ķīniešu cilvēktiesību aktīvista Fena Ženha gadījumu, kurš lidostā pavadīja trīs mēnešus. Citi mēnešiem aizkavējušies lidostā, jo nokavējuši reisu un viņiem trūcis naudas jaunai aviobiļetei.
Nedēļas nogalē mediju uzmanību piesaistīja kāds 22 gadus vecs palestīnietis, kurš jau vairāk nekā 50 dienu pavadījis Malaizijas galvaspilsētas Kualalumpuras lidostā. Imigrācijas dienesta pārstāvji Ahmedam Kananam nevarot palīdzēt, jo viņš pagātnē pārsniedzis vīzā noteikto uzturēšanās atļauju.
«Esmu zaudējis jau astoņus kilogramus svara,» A. Kananu citēja The Star Online. Viņš pārtiekot no pasažieru labvēlības, kuri, uzklausījuši puiša bēdu stāstu, ziedojot pāris dolāru. Viņam līdzi ir tikai klēpjdators, mobilais tālrunis, četri šorti, trīs krekli un četras apakšbikses, un viņa drēbes uzņēmies izmazgāt lidostas darbinieks.
Tuvojas mēneša jubileja
E. Snoudens Šeremetjevas lidostā ieradās 23. jūnijā ar reisu no Honkongas, uz kurieni bija devies pēc tam, kad medijiem nodeva slepenus dokumentus par ASV Nacionālās drošības aģentūras interneta spiegošanas programmām.
E. Snoudens lūdzis patvērumu 21 valstij, taču saņēmis virkni atteikumu. Vīrietim, pret kuru ASV ierosināta kriminālizmeklēšana, ir anulēta pase, kas sarežģī 30 gadu vecā amerikāņa iespējas pamest tranzītzonu, un viņam var nākties pievienoties to ļaužu pulkam, kas mēnešus vai pat gadus pavadījuši iesprostoti lidostā.
Krievija apgalvo, ka E. Snoudens neatrodas tās teritorijā, kamēr vien nav šķērsojis pasu kontroles zonu. Tikmēr tieslietu eksperti aizrādījuši, ka tranzītzona ir tāda pati Krievijas sastāvdaļa kā, piemēram, Kremlis, rakstīja AP.