Viņai patīk pasaules plašuma elpa, starptautiskā vide, un viņa tic tam, ka skolēnu apmaiņa ir forša un vērtīga lieta. Turklāt «ar starptautisko pieredzi vienkārši saslimst» - to Zane saka no pašas pieredzētā.
Vācija, Dānija, Nīderlande
Āgenskalna Valsts ģimnāzijā Zane mācījās ekonomikas novirziena klasē, un tas vēlāk diktēja izvēli studēt uzņēmējdarbības vadību RISEBA. 10. klasē meitene pieteicās un izturēja konkursu uz vienīgo valsti, kur YFU apmaiņas skolēniem no Latvijas piedāvā stipendiju, un uz gadu aizbrauca mācīties uz mazu Vācijas pilsētiņu Bavārijā. «Vācu valodu pirms tam biju apguvusi tikai trīs gadus. Tas bija raibs gads, bija daudz kas jāiemācās - sākot ar pielāgošanos sabiedriskajam transportam, jo uz skolu kalnos veda tikai divi autobusi dienā.» Atgriežoties Latvijā, Zanei enerģijas bijis tik daudz, ka licies - nekas nav nesasniedzams, visu varu!
Studiju laikā Zane Erasmus ietvaros pusgadu pastudēja Dānijā. «Iepazinos ar holandiešu studentiem un ikdienā redzēju, cik viņiem ir pamatīgs piegājiens lietām, cik ļoti viņi [biznesa vadības studijās] sasaista teoriju un praksi. Tas bija atspēriena punkts, sapratu, ka maģistrantūrā gribu mācīties Nīderlandē.»
Domāts - darīts! Zane paņēma studiju kredītu un maģistra grādu ieguva Amsterdamā Vrije Universiteit. Tiesa, gaidīto individuālo pieeju augstskolā bija grūti atrast, jo vienu lekciju nereti klausījās pat 500 studentu. «Bet Holandē studentam ļoti daudz kas jādara pašam, to sākumā bija grūti saprast - nav tā, ka ar tevi daudz strādā, tev pašam daudz jāstrādā.»
Atguvās pie hotdogiem
Līdztekus izglītošanās «piedzīvojumiem» Zane visai agri sāka arī darba gaitas. Vidusskolas laikā piepelnījās, vadot degustācijas veikalos. Pēc Vācijas posma vasaru nostrādāja par pārdevēju apģērbu veikalā Vero Moda, paralēli mācoties auto tiesībām un vienu mēnesi aizvietojot programmu koordinatori YFU Latvija, kur jau bija sākusi darboties kā brīvprātīgā. Kad šo aizvietošanu Zanei piedāvāja pārvērst pastāvīgā pusslodzes darbā, viņa laimīga piekrita, nešauboties, ka spēs to savienot ar 12. klases beigšanu. Nostrādāja divus gadus. «Man tas darbs tik ļoti patika, es tik ļoti tajā biju iekšā, ka… vienā brīdī kļuva par grūtu - visu sāku uztvert pārāk personiski.» Zane stāsta, ka ikdiena ritēja, visu laiku komunicējot ar cilvēkiem, arī risinot viesskolēnu problēmas ar iejušanos, ar viesģimenēm. «To visu var izdarīt, bet jāmāk distancēties - jā, esmu šeit, lai palīdzētu problēmas risināt, bet tās nav manas problēmas. Es tolaik vēl nemācēju.»
Zane no darba aizgāja. Pārliecību, ka ātri atradīsies jauna darbavieta, izjauca krīze. Zane sūtīja CV, gāja uz intervijām, bet, kad trijos lielos uzņēmumos atlases finālā, kur bija palikuši divi pretendenti, atkal un atkal palika zaudētājos, nosprieda - varbūt nelauzties aizslēgtās durvīs. Zane sameklēja vasaras darbu Vācijā un divus mēnešus tirgoja hotdogus kioskā atrakciju parkā. Drīz viņai uzticēja strādāt pie kases, ļāva veikt preču pasūtījumus, slavēja par vācu valodas prasmēm. «Tas deva stimulu, ka varu daudz ko paveikt ar darbu, nevis veiksmi vai ko citu. Ja tu labi strādā, kāds to arī novērtē.» Pašapziņu cēla arī brokastu viesmīles darbs Hilton viesnīcā, ko Zane sāka darīt, studējot Dānijā. Bija smagi, jo «jāiemanās paņemt rokā piecus šķīvjus, jāsmaida, jādara pieci darbi vienlaikus un tempā» un visi - pēc striktiem standartiem. Toties uzņēmums pratis panākt, lai pat visvienkāršākā darba darītājs justos tikpat svarīgs kā jebkurš menedžeris.
Nekas nav veltīgi
Kad Zane atgriezās no Dānijas, ceļā atkal gadījās YFU Latvija. Organizācijā ir vieglāk iestrādāties tiem, kas jau zina apmaiņas programmu koordinēšanas «virtuvi», tāpēc Zane piekrita aizstāt draudzeni, kas grasījās mācīties ārzemēs, - bet tikai uz gadu, jo arī pati jau bija izlēmusi studēt Nīderlandē. Šoreiz Zane savā «pārdegšanas» amatā strādāja gudrāk, bija vieglāk. Bet, atgriežoties no Nīderlandes, Zani gaidīja piedāvājums kļūt par YFU Latvija direktori, bija atbrīvojusies vakance. «Tā man likās laba iespēja pamēģināt uz savas ādas, kā ir vadīt mazu uzņēmumu, » Zane saka, jo maģistrantūrā specializējusies personāla vadībā mazās kompānijās. Patlaban grūtais sākumposms jau pārvarēts un var sākt domāt par vaļasprieku (šūšanas, ceļošanas u. c.) atgriešanu dienas kārtībā. Darbā Zane gan joprojām sevi pieķerot kļūdāmies «kā pēc grāmatas», tāpēc apņēmusies organizāciju sakārtot tā, lai viss notiktu raitāk, vieglāk un bez kļūmēm. Zane vada YFU Latvija biroju, koordinē Latvijas skolēnu došanos uz citām valstīm, konsultē viņus, pieslēdzas arī problēmgadījumu risināšanai. Darba daudz, taču bez rutīnas, un Zani priecē tas, kādi skolēni atbrauc mājās pēc sava apmaiņas gada - šo pieredzi Zane iesaka ikvienam. «Daudzi maldīgi domā, ka lielākais ieguvums būs valoda. Bet tā jau ir tikai instruments, lai sasniegtu visu pārējo. Galvenā pieredze katram būs sava. Un tas viss vēlāk nāk atpakaļ, nekas nav veltīgi.» Zane uzskata, ka pēc pirmajām ugunskristībām svešā zemē ir vieglāk darīt jebko citu, tajā skaitā arī studēt ārzemēs, uz ko tiecas tik daudzi jaunieši. Viņa gan novērojusi, ka šodienas skolēni vairs nav tādi avantūristi kā agrāk, viņi stratēģiski rēķina, kas turpmākajā dzīvē būs nepieciešams un bez kā varēs iztikt.