Stingru atbalstu patvēruma meklētāju uzņemšanai izteikuši vien 2,7%, kas gan ir vairāk nekā decembrī, kad notika līdzīga aptauja. Tad atbildes variantu «noteikti būtu jāuzņem» atbalstīja vien 1,6% respondentu. Šobrīd vairāk vai mazāk atbalstu patvēruma meklētāju uzņemšanai pauž 16,8% aptaujāto.
SKDS aptaujā secināts, ka salīdzinoši pozitīvāka attieksme pret patvēruma meklētāju uzņemšanu ir 18-24 gadus veciem iedzīvotājiem, iedzīvotājiem ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Iedzīvotājiem, kas ģimenē runā latviešu valodā, kopumā ir nedaudz pozitīvāka attieksme pret patvēruma meklētāju uzņemšanu nekā tiem, kas ģimenē runā krievu valodā, - to, ka patvēruma meklētāji jāuzņem, norādīja attiecīgi 19% un 13% iedzīvotāju šajās grupās. Visnegatīvākā attieksme ir iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un Latgales iedzīvotājiem, kur stingri iebildumi pret patvēruma meklētājiem ir 53% respondentu (salīdzinājumam Rīgā noteiktu nē teikuši 39%). Viedokļos praktiski nav atšķirības starp sievietēm un vīriešiem.
«Dati diezgan nepārprotami rāda, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret patvēruma meklētāju uzņemšanu,» secina SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Gandrīz puse - 45% - ir stingri savā pārliecībā, ka patvēruma meklētāji noteikti nav jāuzņem. Sociologs arī norāda, ka kopš decembra sabiedrības viedoklis kopumā nav būtiski mainījies. A. Kaktiņš atgādina, ka patvēruma meklētāju uzņemšana bija viens no iemesliem, kāpēc krita iepriekšējā valdība: «Bēgļi Eiropā turpina radīt galvassāpes. No otras puses - jautājums, ko ar viņiem darīt, nav atrisināts.» Gadījumā, ja Eiropā tiktu lemts par jaunām kvotām patvēruma meklētāju uzņemšanai, kas Latvijai tiktu uzspiestas, valdībai būtu nopietna problēma. «No vienas puses, ir Eiropas solidaritātes prasības, no otras - Latvijas sabiedriskā doma, kas ir kategoriski pret. Valdība zināmā mērā turpina būt ķīlnieka lomā,» konstatē A. Kaktiņš.
Latvijas valdības pozīcija ir skaidra - pret obligātās sadales sistēmu, Dienai apliecināja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība). Viņš atgādina, ka pagājušā gada rudenī gan intervijās, gan rakstos skaidrots, kāpēc ir svarīga solidaritāte ar pārējo Eiropas Savienību. Jaunās valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka Latvija turpinās pildīt saistības par 776 cilvēku uzņemšanu ar piebildi, ka valdība iebildīs pret jaunu patvēruma meklētāju nosūtīšanu uz Latviju. Vienlaikus ārlietu ministrs atzīst, ka šādas diskusijas Eiropas līmenī nav izslēgtas. Vaicāts, vai valdības pozīcija ir pietiekami skaidrota sabiedrībai, ministrs uzsver, ka viņš no savas puses ir darījis visu un joprojām turpina skaidrot, taču valdībai būtu vairāk jādomā par vienotu komunikāciju, nevis «katrs velk deķi uz savu pusi». Vēl ministrs atzīst, ka visā Eiropas līmenī ir problēmas ar objektīvu informācijas pasniegšanu, jo ir bijuši gadījumi, kad «plaukst melīgi stāsti», taču ļaunumu nodarījuši arī mēģinājumi noklusēt atsevišķus gadījumus, piemēram, notikumus Ķelnē Jaungada naktī.