Rīgas pilsētas arhitekta nozīme gadsimtu gaitā ir ļoti mainījusies - XIX gadsimtā viņa uzdevums bija nodrošināt pilsētu ar jauniem projektiem, mūsdienās tas ir aizliegts, lai nebūtu interešu konflikta, atgādina RTU profesors Jānis Krastiņš. Pēc joprojām spēkā esošā Rīgas pilsētas arhitekta biroja nolikuma, arhitekta uzdevums ir sekmēt Rīgas pilsētvides un atsevišķu būvju arhitektūras kvalitātes uzlabošanu Rīgā, sagatavot priekšlikumus par Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma, detālplānojumu un apbūves noteikumu izstrādi un grozījumiem un izvērtēt jauno būvniecības ieceru arhitektūras kvalitāti. J. Krastiņš uzskata, ka katra projekta saskaņošana nav vienpersoniski izlemjama un arī pašlaik būvvalde nesaskaņo projektus, ja tajos saskata nepilnības, taču nesaskaņot drīkst tikai tad, ja nav izpildīti normatīvi, bet projekta mākslinieciskais risinājums ir autora kompetence. «Mūsu administratīvajiem arhitektiem ir mazāka radošā pieredze,» saka profesors, kurš domā, ka vienpersoniskas veto tiesības projektu izvērtēšanā pilsētas arhitektam dot nevajag. Viņš gan neslēpj, ka šāds viedoklis saistīts arī ar G. Prinča personību, jo viņš neesot pietiekami publiski pazīstams. Par pilsētas arhitekta vai arhitekta kolēģijas veto tiesībām projektu apstiprināšanā savulaik daudz diskutēts, atceras Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka pilsētas arhitekta galvenais pienākums un pilnvaras ir runāt par arhitektūras un pilsētplānošanas jautājumiem ar sabiedrību. «Tā ir viņa misija un pienākums pret sabiedrību un pilsētas domi - dot deputātiem padomus, kā rīkoties,» uzskata A. Kronbergs.
Rīgas pilsētas arhitektam būs ļoti liela nozīme jaunā pilsētas attīstības plāna izstrādē, norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko (SC). Viņaprāt, pilsētas arhitektam jābūt pilsētas attīstības ilgtermiņa redzējumam vismaz uz nākamajiem 50 gadiem. Otrs uzdevums pilsētas arhitektam ir būt par tiltu starp ierēdņiem un praktizējošajiem arhitektiem, kā arī iedzīvotājiem. Pilsētas arhitekta viedoklim jābūt lielam svaram darba grupās, norāda V. Jerošenko un sola palielināt arhitekta biroja štatu ar vismaz diviem cilvēkiem jau šoruden, kā arī uzskata, ka jāpaplašina arhitekta kolēģija, kas apspriež aktuālos projektus. A. Kronbergs to atzīst par labu domu, jo plašākā kolēģijā var iesaistīties vairāk sabiedrības pārstāvju, savukārt J. Krastiņš ir skeptiskāks, uzskatot, ka kolēģijā jau tagad ir pietiekami daudz cilvēku, kuri ir savas jomas profesionāļi.