Tik lēti kā Valmieras pusē gan dundadzniekus ēdināt lietuvieši nepiedāvā, jo konkursa nosacījumi bijuši visai bargi - gadā jāsamaksā 4188,95 lati par iekārtu un telpu nomu. Vietējos uzņēmējus šādi nosacījumi atbaidījuši, atzīst novada vadība.
Pašā Dundagas skolā izmaiņas nav jūtamas, jo pavāres palikušas iepriekšējās. Tiek nodrošināta izvēle starp divām zupām, trim otrajiem ēdieniem, kā arī piedāvāts viens saldais ēdiens. No izvēles arī atkarīgs, cik katram pusdienotājam jāmaksā. Mazo klašu bērni un tie, kam pienākas brīvpusdienas, tiek nodrošināti ar pusdienām par 80 santīmiem dienā.
Rudenī, kad Kretingos maistas uzvarēja Valmieras novada konkursā par ēdināšanu skolās un bērnudārzos, vairāku vietējo ēdināšanas uzņēmumu vadītāji norādīja, ka lietuviešu piedāvātā cena ir pārāk zema, lai segtu pašizmaksu. Diena Kocēnu pamatskolā pārliecinājās, ka ēdina par plānoto cenu, bet sākotnēji solītie trīs ēdieni gan netiek nodrošināti. Ēdnīcā uz galdiem saliktas bļodas ar zupu, kartupeļiem, gaļas mērci un salātiem, un katrs bērns ēdienu uz šķīvja liek pats. «Zupas un sautējumus visi neēd, bet firmas pārstāve solīja, ka ņems bērnu intereses vērā. Garšas ziņā esam vinnējuši. Protams, nav lepns saldais ēdiens, bet vecākiem ietaupījums ir galvenais arguments, tāpēc viņi iestājas par to, lai bērni ēstu skolas pusdienas,» stāsta Kocēnu pamatskolas direktors Jānis Olmanis. Piektklasnieks Nikolajs un sestās klases skolniece Sindija saka - šogad ir siltāki ēdieni, tāpēc pusdienas garšo labāk. Iepriekšējā firma ēdienu vedusi termosos, bet tagad gatavo uz vietas, paskaidro direktors. Pavāres ir no tuvākās apkārtnes, un arī izejvielas iepērk Latvijā. «Pieļauju, ka firma cenu notur dotējot, lai pierādītu sevi tirgū, un no daudzām pašvaldībām jau ir zvanījuši un prasījuši, kā mums iet, vai nav spiestā kārtā jāēd lietuviešu nacionālie ēdieni, bet varam atbildēt, ka šobrīd viss ir kārtībā. Reizi gadā ir tiesības mainīt cenu, bet pamatojoties uz inflācijas rādītājiem. Tā kā šobrīd ir deflācija, domāju, ka cena noteikti nepieaugs,» izteicās J.Olmanis. 4