Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta vecākais eksperts Nils Sakss uzsver - likums nepieciešams, lai palīdzētu valdošajiem politiķiem noturēties fiskālās disciplīnas rāmjos, kas reizēm, domājot par vēlētāju balsu savākšanu, tiek aizmirsts. Budžeta pieņemšanas process ar šo likumu tiks padarīts matemātisks, taču parlamenta un deputātu brīvību lemt par budžetu tas neietekmēs. «Visas trīs formulas, kas tiks iestrādātas Fiskālās disciplīnas likumā, ir balstītas uz vienu tēzi - nedrīkstam ilgtermiņā tērēt vairāk, nekā nopelnam -, un tā būs politiska izšķiršanās - vai politiķi šai tēzei piekrīt vai nepiekrīt,» skaidro N. Sakss. Viņš norāda - likuma pretinieki atsaucas uz keinsisko uzskatu, ka neliels budžeta deficīts sekmējot valsts ekonomisko attīstību un pārlieka skrūvju piegriešana balansa panākšanai kavē izaugsmi, taču ir jāizsver, kuros gadījumos valsts var tēriņus atļauties, tieši tāpēc tiek izstrādāta bilances formula. Pret likumprojektu līdz šim balsojuši Saskaņas centra frakcijas deputāti, pirmajā lasījumā tas tika pieņemts ar 28 balsīm pret. Koalīcija likumprojektu atbalsta, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) norāda - ņemot vērā to, kas notiek Eiropā, likuma projektu bremzēt nedrīkst, jo lielāko krīzi piedzīvojušas tās ES valstis, kas nav spējušas izdzīvot ar pašu nopelnīto un ieslīgušas milzīgos ārējos parādos.
Atšķirībā no likumprojekta pirmās redakcijas otrajam lasījumam FM piedāvā mainīt metodoloģiju budžeta bilances formulas aprēķiniem un citiem fiskālās disciplīnas nosacījumiem, kā arī iesaka izveidot fiskālo padomi, kas uzraudzītu likuma ievērošanu praksē.
«Atšķirībā no pirmā lasījuma esam atsacījušies no vienkāršības par labu precīzākai ekonomikas teorijai,» teic N. Sakss. Iepriekš kā kritērijs tika ņemts vērā nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP), tagad bilances formulā iestrādāts potenciālais IKP, kas ekonomikas attīstību raksturo ilgtermiņā. Potenciālais IKP tiks aprēķināts nevis pēc vidējās statistikas metodes, bet gan pēc Koba-Duglasa ražošanas pieejas, kas ņem vērā ne tikai vidējo statistisko IKP, bet arī nodarbinātību, produktivitāti, kapitālu un citus rādītājus, metodoloģijas izstrādē lielā mērā palīdzējuši ES speciālisti, norāda N. Sakss. Precizēti arī citi metodoloģijas mehānismi, to skaitā izdevumu pieauguma tempa nosacījuma un automātiskā korekcijas mehānisma ieviešana.
Lai nodrošinātu makroekonomisko prognožu neatkarību, tās tiks saskaņotas ar Latvijas Banku (LB), kas ir no valdības neatkarīga institūcija. Likumprojekta otrajam lasījumam FM iesniegusi priekšlikumu veidot fiskālo padomi, kas vērtē, vai budžeta bilances formula tiek precīzi piemērota, kā arī raugās, kā fiskālā disciplīna tiek ievērota budžeta izpildē. Ar līdzīgu priekšlikumu klajā nākusi arī Zatlera Reformu partija, kas uzskata, ka fiskālajai padomei būtu arī jāaprēķina potenciālā un nominālā iekšzemes kopprodukta vērtība, kā arī jānovērtē valsts ekonomiskā attīstība, FM šādu iespēju neizslēdz. FM piedāvātajā fiskālās padomes modelī trīs pārstāvjus ieceltu FM kopā ar LB, savukārt trīs - Saeima, visiem pārstāvjiem jābūt starptautiski zināmiem zinātniekiem fiskālās politikas un makroekonomikas jautājumos. «Nevar būt runa par to, ka padomē strādā kādi deputāti,» uz padomes apolitiskumu norāda N. Sakss.