Taisnību TP gan var apšaubīt vēl pāris reižu, pārsūdzot pašreizējo lēmumu vispirms Administratīvajā apgabaltiesā un tad (jo es nudien neredzu, kālab lai apgabaltiesa lemtu atšķirīgi no rajona tiesas) - Augstākās tiesas (AT) Senātā. Zinātāji spriež, ka tas varētu prasīt vēl divus gadus. Bet varbūt arī ne. Proti, šis, manuprāt, ir paaugstinātas nozīmes jautājums, un Latvijas tiesu varai ir pēdējais laiks likt lietā visus resursus, lai izbeigtu visādu «uzspļāvēju no augsta kalna» izdarības, lokot tiesiskumu un demokrātiju pēc savām maziskajām interesēm. Tiesām ir iespēja nolikt savus un mūsu visu nerrotājus pie vietas.
Ieskicēšu iespējamo patiesa «pozitīvisma kampaņas» gultni. Tātad TP pirms Ziemassvētkiem (likumā noteiktajās 20 dienās) pārsūdz rajona tiesas spriedumu Administratīvajā apgabaltiesā. Bet Latvijas tiesu varas pārstāvji nolemj, ka nu vienreiz pietiek, un jau 28.decembrī izdara to, ko apgabaltiesas nolikums paredz. Proti, tā 9.punkts pieļauj, ka «Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs nodrošina .. lietu ātrāku izskatīšanu», un 3.apakšpunktā pie attaisnojošiem iemesliem noteic, ka tam par iemeslu var būt «īpaši ārēji apstākļi». Tiesnešu pašcieņa droši vien ir vairāk iekšējs nekā ārējs apstāklis, toties tiesiskās paļāvības principa ne sevišķi labais stāvoklis tautas apziņā, manuprāt, ir lielisks «ārējais apstāklis». TP un citu biedru bezkaunība tāpat. 10.Saeimas vēlēšanas, kurās skaisti sapūderēti tautpartijieši atkal varētu tērēties, nenomaksājuši iepriekšējos parādus, arī ir ļoti labs jebkādu viņu iesniegto pārsūdzību drīzas izskatīšanas motivējošais apstāklis.
Bezgalīgi gumiju vilkt nedrīkstēdami, oranžie pēc operatīva apgabaltiesas noraidījuma kaut kad janvārī dotos ar kasāciju uz AT. Un tur, manuprāt, arī pietiktu tikai ar noteiktu gribu. Jo tiesas mājaslapā lasām: «Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, bet Senāta rīcības sēde atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību, spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar Senāta rīcības sēdes lēmumu.» Un ja nu vārdiem «Senāts» un «rīcība» vienā vārdu savienojumā uz priekšdienām vispār ir paredzēta kāda jēga, tad tā noteikti izpaudīsies, kā visu iepriekšējo instanču, sākot ar KNAB, lēmumu pareizības atzīšana un tūlītēja šo bezkauņu nolikšana pie vietas - pie Valsts kases lodziņa. Tā kaut nedaudz, kaut ar lielu novēlošanos, kaut bez procentiem, bet tiktu valstij atdots tas, kas tai pienākas, bet mums varbūt tiktu atdota kaut daļiņa nozagtās valsts.
Teiksit, ka esmu naivulis? Lai. Kamēr vien varēšu, izvēlēšos ticēt eventuālajiem apgabaltiesas un AT Senāta spriedumiem un tiesiskās paļāvības principam. Noriskēšu. Vēl šoreiz. Citādi nevar. Kaut kam, kā saka, ir jānotiek, un es ļoti, ļoti gribu cerēt, ka tas notiks tiesiski - liktenīgo cirtienu dos Temīda, nevis, piemēram, kāds pensionārs ar spieķi vai izmisis bezdarbnieks, vai demonstrants ar bozi. Gribu cerēt, ka, ar dziesmoto revolūciju savu panākuši, tikpat miermīlīgi to arī paturēsim un nosargāsim.
Bet politiskajā cīņā gan miermīlība un miegainība jāliek pie malas. Tur mūsu izvēlēm un lēmumiem jābūt asiem un bez pielaidēm. TP nelikumīgi pārtērētais miljons ir tikai KNAB konstatēto pārkāpumu (lasi - pret vēlētājiem notikušu nelikumību) daļa. Nākamie pēc viņiem parāda ziņā ir LPP/LC ar valstij atmaksājamiem 528 870 latiem, lai gan likumu locīšanas ziņā šie ir pat manīgāki - TP gadījumam analoga Administratīvā rajona tiesa tiem paredzēta tikai nākamā gada 2.novembrī, tas ir, mēnesi pēc nākamās Saeimas vēlēšanām. Vai elektorāts LPP/LC dos ne tikai morālu, bet arī finansiālu kredītu valstij nenomaksātā pusmiljona veidā un noticēs šādi apmaksātai priekšvēlēšanu reklāmai? Un kā ar ZZS 11 626 latiem (tiesa nolikta uz nākamā gada 16.maiju)? Un ar Saskaņas centru un apvienību Dzimtene, kas tāpat ne tikai blēdījušies, bet arī likumus locīt mēģinājuši?
Savulaik pēc visiem šiem pārkāpumiem AT Senāta Administratīvo lietu departaments 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus neatcēla, jo uzskatīja mūs, vēlētājus, par spriest spējīgiem vērtēt vēlēšanu laikā pieejamo informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem. Kad nu tie no iespējamiem ar vairāku instanču atbildīgiem lēmumiem kļuvuši par aktuāliem, izrādīsim nu reiz tiešām savu spriest spēju! Pārfrāzējot ļoti senu padomu, «lai tavs vēlēšanu biļetens nosvīst tavā rokā». Mazāk nekā pēc gada dažs būs spiests līdz ar sava politiskā likteņa nodošanu tavās rokās tev atdot arī tavu balsi. Nepārdod to!