Tas saistīts ar bažām, ka darbavietā pret viņiem varētu veikt kādas represīvas darbības,» paskaidroja KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas galvenā speciāliste Ilze Leimane un piebilda, ka arī KNAB pieredze, veicot amatpersonu pārbaudi, apliecina šo personu vēlmi noskaidrot, kurš par tām ir ziņojis. Tā kā šādas informācijas sniedzējus līdz šim tiesiskais regulējums neaizsargāja, KNAB nav zināms, vai bažas par represijām darbavietās īstenojas.
Ministru kabineta komiteja pirmdien akceptēja KNAB izstrādātos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) un likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā». Grozījumi regulējumā paredz noteikt atbildību tiem iestāžu vadītājiem, kuri izpaudīs informāciju par to, kurš darbinieks informējis par interešu konfliktu vai citiem koruptīviem nodarījumiem, kā arī par tiešu vai netiešu nelabvēlīgu seku radīšanu šim darbiniekam. Bargākā grozījumos paredzētā sankcija ir aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatus.
Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa (GRECO) kārtējā plenārsēdē bija uzskaitījusi virkni rekomendāciju, kas nepieciešamas korupcijas apkarošanas pilnveidošanai Latvijā. Viena no tām - nepieciešamība aizsargāt informācijas sniedzējus, kā arī skaidri definēt civildienesta ierēdņiem pienākumu atbilstoši viņu publiskajam statusam ziņot par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar korupciju.
Lai arī tagadējās Krimināllikuma normas uzliek pienākumu informēt tiesībsargājošās iestādes par koruptīvām darbībām, par neziņošanu paredzot sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, neziņojot par krietni izplatītāku pārkāpumu interešu konfliktu, nekādas sankcijas nav paredzētas.