Pēc pirmās dienas divām vienspēlēm Latvijas un Polijas komandu mačā bija neizšķirts, taču Anda Juškas neizteiksmīgais un poļu otrā numura Janoviča labais sniegums norādīja, ka poļiem ir vairāk argumentu izšķirošajās cīņās. Pret vienu no pasaules labākajiem dubultspēļu pāriem Mariušu Firstenbergu un Marcinu Matkovski Latvijas komanda sūtīja laukumā Andi Jušku un Denisu Pavlovu, kuri pēdējā laikā bija vairākkārt spēlējuši kopā, turklāt nedēļu pirms Deivisa kausa spēlēm Senremī (Francija) Challenger turnīrā tika līdz finālam. Komandas līderis Ernests Gulbis tikmēr varēja koncentrēties svētdienas vienspēlei. «Tas bija komandas lēmums. Pats pēc pirmās vienspēles biju nedaudz noguris, bija nedaudz stīvas kājas, taču varētu nospēlēt gan dubultspēli, gan svētdienas vienspēli, taču nebūtu tik pārliecināts par uzvarām abās spēlēs. Tā kā pretī bija ļoti spēcīgs pāris, izlēmām, ka es koncentrēšos tam, lai noteikti gūtu punktu otrajā vienspēlē,» sacīja Gulbis.
Skrieties neizdevās
Polijas duets uzvarēja trijos setos ar 6:3, 6:4, 7:6 (4:7), taču neradīja neuzvarama pāra iespaidu. Diemžēl Juškam ar Pavlovu neizdevās izmantot iespēju «aizķerties» otrā seta galotnē, bet trešajā setā Latvijas duets nenoturēja pārsvaru un zaudēja taibreikā. Kapteinis Ģirts Dzelde pēc spēles nenožēloja šāda dueta izvēli: «Izvēle bija OK. Puiši pret tik spēcīgu duetu nospēlēja labi. Deniss vispār bija super, bet Andim gan gadījās daži «izkritumi».» Kapteinis norādīja uz Polijas dueta lielo pieredzi starptautiskajā arēnā augstākās raudzes mačos, kas bijusi liela priekšrocība.
Pēdējās dienas vienspēlēs Latvijas komandai neizšķirtu vispirms panāca Gulbis, kurš lika lietā uzkrātos spēkus, lai ar 6:7 (5:7), 6:1, 6:2, 7:5 pārspētu Pšisežniju, bet Kārlim Lejniekam tomēr pietrūka meistarības, lai apdraudētu talantīgā Polijas tenisista Janoviča pārsvaru - 5:7, 4:6, 6:7 (3:7). Tiesa, nebija arī pamata šāda līmeņa spēļu debijā no Lejnieka prasīt uzvaru. Janovičs būtu favorīts arī cīņās pret Andi Jušku un Denisu Pavlovu, tāpēc šāds solis sperts arī, lai Lejnieks gūtu šādu spēļu pieredzi. «Vēl labāku sniegumu liedza parādīt gan atbildības nasta, gan mazā pieredze šādos piecu setu mačos. Bēdīgi bija tas, ka pēc Gulbja spēles no tribīnēm pazuda liela daļa publikas, lai gan tas bija izšķirošs mačs,» uz vēl vienu faktoru norādīja Lejnieks.
Nav pamata ambīcijām
Kopumā Latvijas izlases zaudējums bija likumsakarīgs. Atliek kaut vai salīdzināt abu valstu tenisistu skaitu ATP rangā. Ne velti Latvijas Tenisa savienības prezidents Juris Savickis preses konferencē pirms mača mudināja žurnālistus pajautāt, kāds ir Polijas Tenisa federācijas budžets. Līdzīga situācija bija arī šāgada pirmajā spēlē pret Ukrainu, gan arī pagājušajā mēģinājumā saglabāt vietu I grupā, kad nācās atzīt Itālijas pārākumu. «Latvijā nopietna līmeņa tenisa sacensības notiek tikai reizi gadā, kad ir Deivisa kausa spēles. Vēl ir arī viens Future turnīrs - tas ir smieklīgi,» sacīja Ernests Gulbis, kurš līdz elitei izsities ar lielu ģimenes atbalstu. «Latvijā gaida, kad izaugs vēl kāds augsta līmeņa tenisists, bet neko nedara, lai tas notiktu,» norādīja Gulbis.
Nākamgad Latvijas komanda ir gatava cīnīties par atgriešanos pirmajā grupā, taču, lai tajā nostiprinātos, nepieciešama ne tikai Ernesta Gulbja palīdzība, bet arī veiksmīgāka izloze.