Kā dejo Oma
Seniori ielikuši grupā, kur pārējiem jau bijusi pieredze. «Mēmais ārprāts! Valoda, kustības... Trīs mēnešus nodejoju un izdarīju traku eksekūciju. Tolaik rīkoja pirmās Baltijas valstu sacensības. Iemācījos dažas dejas no programmas un piedalījos! Sevi parādīju! Tur mani arī iesauca par Omu, teica: «Vau, tā oma nu gan traki dejo! Izskatās, ka kaut ko māk arī,» smej Ainas kundze. Pēc gada izdomājusi - kāpēc viņai līnijdejas nemācīt citiem savā Ķengaragā? Iesācēju grupā ātri visu apguvusi, un domāts, darīts. «Sākumā nāca trīs četri cilvēki, tagad jau vairāk,» prieku pauž dienas centra Ķengarags līnijdeju grupas Čaklās kājas vadītāja Aina Alksne.
Rīgas Sociālā dienesta organizētajā pirmajā Dienas centru līnijdeju festivālā dalību bija pieteikušas 84 kundzes, kuras nodemonstrēja, ka dejošana ir ne tikai kustēšanās mūzikas pavadībā, bet arī emociju izteiksmes līdzeklis un saskarsmes veids. «Ritms rada mieru, to var apliecināt jebkurš, kas kārtīgi izdejojies,» atzīst Katrīna Strode, dienas centra Ābeļzieds sociālā darbiniece, kura seniorēm māca līnijdejas.
Attīsta lokanību
Deja ne tikai attīsta ķermeņa dotības - lokanību, izturību - un veido ķermeņa muskuļu reljefu, bet arī stiprina morālo izturību, koncentrēšanās spējas, orientāciju telpā un sava ķermeņa morālo un fizisko iespēju izzināšanu. «Ir absolūti muļķīgi uzskatīt, ka visi seniori ir veci un stīvi. Lokanību var panākt jebkurā vecumā!» iedrošina Katrīna. Arī dienas centra Kamene līnijdeju pasniedzējas Sintijas Ozolas-Vidrauskas pieredze liecina - dejošanā robežas novilkt nevar. Viņa nodarbības vada trim grupām, kurās vidējais dejotāju vecums esot 75 gadi! Savukārt Katrīna uzskaita ieguvumus veselībai: dejošana nostiprina muskuļus un kaulus, tāpēc ir labs profilakses līdzeklis pret osteoporozi. Uzlabo sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas darbību, normalizējas asinsspiediens un pulss; regulē vielmaiņu, tonizē organismu un palīdz zaudēt svaru. «Dejošana samazina stresu un spriedzi un kā jebkura fiziska aktivitāte veicina enerģijas patēriņu un laimes hormonu izdalīšanos,» uzsver Katrīna.
Var aizvietot zāles
Valentīna Žukova, visnotaļ atraktīva dejotāja, ar līnijdejām aizrāvusies jau trīs gadus. «Man bija sirds operācija, septiņus gadus atpakaļ nomainīja vārstuli. Prasīju dakterim - kā man dzīvot? Ārsts atbildēja - dzīvojiet kā normāls cilvēks. Un es atnācu uz Kameni. Man patīk dejot. Tagad ārsts saka, ka esmu malacis! Dažreiz, protams, uznāk nogurums, bet sirds kaiti vairs nejūtu,» mundri teic Valentīna, kura labi mākot vismaz 12 dejas - mīļākā esot fokstrots.
Katrīna Strode skaidro - liela nozīme ir atsevišķiem deju elementiem. Pietupieni nodrošina slodzi kājām, tvists attīsta slīpo vēdera preses muskulatūru, apļveida kustības ar gurniem padara jostasvietu elastīgāku. Savukārt, dejojot ar paceltām rokām, nostiprinās ne tikai plecu muskuļi, tas būtiski palielina slodzi organismam, sekmējot lielāku kaloriju daudzuma sadedzināšanos. Ja dejošanu izmanto kā fitnesa veidu, ļoti svarīga ir arī precīza slodzes dozēšana, kur der ievērot vienkāršu pamatlikumu - labāk mazāk, nekā nemaz. Tiesa, kā novērojusi Katrīna, bieži vien cilvēki nospriež: ja tagad kaut kas jādara bieži un daudz, tad labāk nedarīt nemaz... «Optimālais slodzes daudzums ir trīs reizes nedēļā pa pusotrai stundai. Taču, arī dejojot reizi nedēļā pa vienai stundai, ir iespējams sasniegt rezultātus.» Protams, arī dejošanā ir savas tā saucamās vājās vietas - var sāpēt kājas vai mugura. Bet no šīm problēmām līnijdeju pasniedzējas iesaka izvairīties, izvēloties pareizus, ērtus apavus un ievērojot pareizu dejošanas tehniku pie laba skolotāja. «Jau Hipokrats teicis: kustība var aizvietot dažādas zāles, toties nekādas zāles nav spējīgas aizvietot kustību,» atgādina Katrīna.