» Viņš nesaprot, kādēļ tas medijos izsaucis «ažiotāžu», viņš nekādas interešu konflikta pazīmes nesaskatot. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šāda augsta ranga valsts ierēdņa plānotajai pāriešanai uz privāto sektoru gan ir pievērsis uzmanību - sācis pārbaudi.
Tās gaitā KNAB izvērtēs, vai uz J. Bunduli attiecas likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktais aizliegums ieņemt amatus komercsabiedrībā divus gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus valsts institūcijā, informēja Andris Vitenburgs, KNAB pārstāvis. Šis aizliegums valsts amatpersonai ir saistošs, ja amatpersona attiecībā uz šo komercsabiedrību veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, kā arī pieņēmusi lēmumu par iepirkumu. KNAB pārbaudi sācis, balstoties uz medijos izskanējušo informāciju par J. Bunduļa nodomiem vadīt Grindeku. Jau vēstīts, ka J. Bundulis lūdzis atbrīvot viņu no darba VM ar nākamā gada 6. janvāri. Otrdien viņš parakstīja iesniegumu ar lūgumu pieņemt viņu par Grindeks valdes priekšsēdētāju.
Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks Valts Kalniņš norāda, ka šajā likumā ir noteikti «specifiski gadījumi», taču, lai pateiktu, vai «Bunduļa kungs ir pieņēmis tādus lēmumus un veicis tādas darbības, jāanalizē viņa līdzšinējā darbība», un tas ir jādara KNAB. «Taču, no otras puses, sensitīvs aspekts vienmēr saglabājas situācijās, kad nozares augsta amatpersona dodas strādāt uz privāto sektoru, kas tieši vai netieši saistīts ar līdzšinējo darbu,» saka V. Kalniņš. Jautāts, kādi var būt potenciālie riski, viņš saka - piemēram, amatpersona, veicot darba pienākumus, var izrādīt īpašu labvēlību kādam komersantam, lai pēc kāda laika sagaidītu amata piedāvājumu.
Par Grindeks piedāvājuma pieņemšanu J. Bundulis saka: «Tas ir diezgan interesants piedāvājums un jauns izaicinājums.» Viņš norāda - valsts pārvaldei «nokalpojis» 12 gadu, un bijis arī kāpiens pa karjeras kāpnēm. J. Bundulis VM valsts sekretāra vietnieka politikas īstenošanas jautājumos amatā ir kopš 2007. gada, pirms tam astoņus gadus bija Farmācijas departamenta direktors. Pirms tam - kopš 1991. gada viņš bija valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firmas Grindek direktora vietnieks zinātnisko pētījumu un attīstības jautājumos, bet no 1997. līdz 1999. gadam - Grindeks zinātnisko pētījumu un attīstības direktors un pēc tam mārketinga un tirdzniecības direktors.
Saistībā ar medijos izskanējušajām bažām par interešu konflikta iespējām J. Bundulis saka: «Ja man jautā, vai esmu pieņēmis lēmumus attiecībā uz Grindeks, tad - nē, neesmu, neesmu arī veicis tiešo uzraudzību vai kontroli.» Arī lēmumus par iepirkumiem J. Bundulis neesot pieņēmis. Viņš arī norāda - Grindeks un pārējie vietējie uzņēmumi aizņem tikai 5% no kopējā Latvijas zāļu tirgus, Grindeks lielākoties orientējas uz eksportu. J. Bundulis šogad aktīvi piedalījās likumprojekta izstrādē, ka ārstam pirmoreiz būs jāizraksta pacientam lētākās zāles, to valdība jau pieņēma. Cik daudz kompensējamo zāļu sarakstā kā lētākie ir Grindeks ražojumi, J. Bundulis nevarēja atbildēt, tikai norādīja, ka «ir vietas, kur ir lētāki, ir vietas, kur noteikti nav lētākie».
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) par J. Bunduļa aiziešanu no VM izsakās kā par zaudējumu ministrijai - «ļoti profesionāls, zinošs darbinieks, taču algas valsts un privātajā sektorā nekonkurē». Par bažām saistībā ar iespējamu interešu konfliktu ministre saka - «nevaru iedomāties. Roku ugunī, protams, nevaru likt, bet viņam kā darbiniekam uzticos». J. Bundulis saņēma 20 129 latus gadā jeb vidēji 1677 latus mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2010. gadu VID mājaslapā.