Tomēr neatbildēts paliek jautājums, kas īsti šī darījuma ietvaros pārdots, jo atbilstoši Lursoft datubāzei LNT akcijas pieder Andrejam Ēķim, kura īpašumtiesības tā dēvētās digitālgeitas krimināllietas ietvaros joprojām ir arestētas.
Gaidāmās LNT un TV3 pārdošanas rezultātā visdrīzāk televīzijas nonāks dominējošā stāvoklī, Dienai norāda Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece. «Dominējošs stāvoklis nav aizliegts. Pēc likuma dominējošs stāvoklis skaitās tad, ja tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 35 procentus. Bet šo stāvokli nevar izmantot ļaunprātīgi,» viņa norāda. Sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati liecina, ka abu uzņēmumu īpašumā esošie kanāli kopā dominējošu stāvokli veido jau šobrīd. Starptautiskās zviedru mediju kompānijas Modern Times Group paspārnē esošie kanāli (TV3, 3+, TV6) pērn aizņēma laika skatīšanos daļu 20,4% apmērā, savukārt LNT un TV5, ko nolūkojusi MTG, aizņēma 16,6%, kopā veidojot 37%. Šodien abu televīziju pārstāvji ir aicināti uz tikšanos NEPLP.
Konkurences padomē (KP), kas lems par abu kanālu apvienošanos, iesniegums vēl neesot saņemts, taču uzņēmumi ir informējuši par plāniem to darīt. KP pārstāve Inita Kabanova Dienai pauž, ka pagaidām nevēlas «spekulēt», kāds varētu būt KP lēmums.
«MTG ir augoša kompānija, un mēs patstāvīgi meklējam iespējas uzlabot mūsu esošās pozīcijas tirgū un veidotu jaunas. LNT ir šāda iespēja, kas lieliski saskan ar mūsu pašreizējo darbību Latvijā un visā Baltijas reģionā,» pirmdien medijus pāršalca MTG prezidenta un izpilddirektora Hansa Holgera Albrehta paziņojums. Arī LNT savā paziņojumā pauž, ka tas ir «labākais risinājums kompānijas tālākai attīstībai». Tomēr trūkst skaidrības, kas ar šo savstarpēji tik izdevīgo līgumu tiks pārdots. Proti, kā liecina Lusoft datubāze, LNT un TV5 īpašnieks ir a/s Neatkarīgie nacionālie mediji (NMM), kur 100% akciju piederot A. Ēķim. (Informācija publicēta 2010. gada februārī, aktuālo akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta.) Tomēr 2010. gada martā tiesa digitālgeitas kriminālprocesa ietvaros, kurā A. Ēķis apsūdzēts par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, tiesa nolēma uzlikt arestu viņa piederošai mantai - NMM. Tas darīts, lai notiesājoša sprieduma gadījumā varētu īstenot lēmumu par mantas konfiskāciju vai kompensāciju. «Nezinu, ko viņš ir pārdevis. Tas jums jājautā Ēķa kungam, bet attiecībā uz tām daļām, uz kurām attiecas tiesneša lēmums, nekas nav mainījies,» apstiprina Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Aigars Bērziņš.
Diena jau vēstīja, ka LNT ģenerāldirektora vārds izskanējis ne tikai saistībā ar digitālgeitu. 2010. gada vasarā pirms 10. Saeimas vēlēšanām LNT ēterā bija vērojams diskusiju cikls, kurā bija manāmas līdzības ar Andra Šķēles un Aināra Šlesera dibinātās apvienības Par labu Latviju simboliku un ideoloģiju.
Gadījumā, ja izrādīsies, ka darījuma ietvaros ir pārdota arestēta manta, atbilstoši Krimināllikuma 308. pantam drauds sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam. Abas iesaistītās puses šim aspektam sarunā ar Dienu nepieskaras un no komentāriem izvairās.
Telekompānija savā oficiālajā paziņojuma pauž, ka NNM valdes loceklis Normunds Kalniņš LNT pirms pusotra gada «kopā ar NNM menedžmentu» atpirka no starptautiskā mediju koncerna News Corporation. Savukārt šobrīd bijušais padomes loceklis Guntars Traubergs, kurš vakar kopā A. Ēķi un Olgu Sīkstuli-Misāni no tās atcelti, vaicāts, kam pieder LNT, no komentāriem atsakās. A. Ēķis uz Dienas telefona zvaniem un īsziņām neatbildēja. Tāpat no LNT neizdevās iegūt atbildi uz jautājumu, kādēļ pirmdien atcelto padomes locekļu vietā stājušies maksātnespējas administrators Māris Intlers, advokāta palīdze Madara Volksone un LNT jurists Jānis Jeronovičs. Arī M. Volksone, vaicāta, ko viņa padomē pārstāv, atsakās sniegt atbildi uz jautājumu.