«Mēs zināsim, kā rīkoties, ja kāds izvēlēsies nevis runāt ar mums, bet kādas citas metodes,» teica A. Jaunsleinis, kura teiktais attiecināts uz pašvaldību attiecībām ar valdību. Tikmēr vairāki vietējie līderi aicināja reģionālo partiju biedrus apvienoties startam Saeimas vēlēšanās, lai paši varētu ietekmēt lielo politiku.
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) ir 117 no 119 pašvaldībām. Kongresā piedalījās 198 delegāti no 105 pašvaldībām - lielākie novadi un pilsētas izvirza vairākus savus biedrus. Viesu statusā kongresu apmeklēja arī organizācijā nepārstāvētās Rīgas domes deputāti Baiba Brigmane un Dainis Turlais. No LPS iepriekšējā sasaukumā izstājās Rīga un Krāslavas novads. Šis bija pirmais kongress pēc pašvaldību vēlēšanām un tāpēc notika nevis maijā, kā tradicionāli pieņemts, bet augustā, lai tajā pulcētos jau jaunie pašvaldību vadītāji, kuri uz nākamajiem četriem gadiem izraugās arī LPS vadību. Vietējie līderi ir nomainījušies 38 pašvaldībās.
Auce ar savu kultūras centru līdzās estrādei ir kā radīta šādu forumu rīkošanai, ko vēl nav atklājuši lielākie politiskie spēki, kam ir tieksme kongresos pulcēties ārpus Rīgas - tiesa, pārsvarā pašvaldībās, kuras vada to biedri. Auces mērs Gints Kaminskis, kuru novadi izvirzīja arī Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieka amatam, pārstāv Zaļo un zemnieku savienību, kura ir arī šo pašvaldību vēlēšanu uzvarētāja. No ZZS ir arī lielo pilsētu deleģētais priekšsēža vietnieks Jelgavas mērs Andris Rāviņš. Ietekmes ziņā otrajā vietā ir reģionālās partijas. Lai vietējie līderi varētu savstarpēji iepazīties, kongresa rīkotāji bija padomājuši par iespēju viņiem daļu laika vadīt neformālās sarunās brīvā dabā pie kafijas galdiem. Cik zināms, LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis pie jaunajiem domju priekšsēžiem iepazīties bija aizbraucis jau pirms kongresa, ar ko arī var skaidrot pārliecinošo ievēlēšanu. Par viņu nobalsoja 164 no 167 delegātiem, kas piedalījās balsošanā. Uz kongresu bija lūgtas tikai trīs augstākās amatpersonas, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts no Reformu partijas ieradās bez īpaša ielūguma, bet uzkavējās kongresā ievērojami ilgāk nekā lūgtie viesi - Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Valsts prezidents Andris Bērziņš bija atsūtījis apsveikumu.
Abu klātesošo amatpersonu runas atšķīrās. Ja Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa - līdzīgi kā iepriekšējā gadā - salīdzināja pašvaldības ar ozola saknēm un uzsvēra, cik svarīga ir vienas un otras varas sadarbība, premjers V. Dombrovskis bija konkrētāks. Viņš arī atgādināja Finanšu ministrijas darbaspēka nodokļa samazināšanas piedāvājumu. Valdība vēlas to veikt nevis uz pašvaldību rēķina, atsakoties samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet gan uz valsts budžeta rēķina, izšķiroties par mazākām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Abu politiķu runās bija arī kas kopīgs - uzsvars uz nevienlīdzības mazināšanu, kas varētu būt viens no Vienotības lozungiem Saeimas vēlēšanās.
A. Jaunsleinis ziņojumā arī izmantoja salīdzinājumus un teica: «Pārdot Hipotēku un zemes banku ir kā pārdot uzvalku un vēl tā kabatā iedot līdzi naudu.» Tā vietā, lai nodokļu maksātāju līdzekļus ieliktu ceļu uzlabošanā, valsts tos atdevusi Parex bankai, Krājbankai un tagad vēl Liepājas metalurga glābšanai. LPS priekšsēdis aicināja S. Āboltiņu «tos vārdus, kas skanēja par sadarbību, pārvērst darbos». Viens no jaunajiem izaicinājumiem būs konstruktīvu sarunu atjaunošana ar valdību. «Mēs jau mākam arī karot, bet tas nav mūsu mērķis un nevajadzētu tik tālu aiziet,» teica A. Jaunsleinis.
Debatēs izskanēja pārdomas arī par LPS darbību. Baldones novada priekšsēdētāja Karīna Putniņa (Reģionu alianse) aicināja LPS vadību aktīvāk reaģēt uz notiekošo augstākajā varā, jo Lielo pilsētu asociācija ļoti veiksmīgi lobējot savas intereses. Lielās pilsētas ir Pašvaldību savienībā, bet ar valdību veido attiecības atsevišķi. Par to attieksmi pret šo organizāciju var spriest arī pēc tā, ka tikai daļa pilsētu kongresā bija pārstāvētas pirmo personu līmenī - varbūt tāpēc, ka kongress pārsteigumus nesolīja. Jelgavas mērs A. Rāviņš uzskata, ka tā «nav normāla situācija, ja pašvaldības ir opozīcijā savam ministram». Valdībai, veidojot nākamā gada budžetu, arī jāsaprot, ka pašvaldības nav viena no nozaru ministrijām, bet gan valdības partneris un kā pret tādu arī jāizturas, teica A. Rāviņš. «Vēlos apliecināt savu cieņu Latvijas Pašvaldību savienībai kā prasīgam, bet konstruktīvam valdības partnerim. Tāpēc ciešs dialogs ar pašvaldībām vienmēr bijis un būs manā darbakārtībā,» savukārt sacīja V. Dombrovskis.