Bez ekonomiskā kaitējuma uzņēmēji tajā saskata arī politisko fonu. DŠ vēlējās katlu pirkt un jau noslēdza līgumu ar JS iepriekšējo valdi, taču pēc varas maiņas Jūrmalā jaunā JS valde nav gatava parakstīt pieņemšanas nodošanas aktu, uzskatot, ka katls ir vērtīgāks par SIA VCG ekspertu grupa aprēķinātajiem Ls 6900.
Apšauba vērtību
Strīdīgais katls savulaik pārbūvēts, lai to varētu kurināt ar šķeldu. Ieguldīts Zviedrijas valdības piešķirtais aizdevums, un Ls 200 000 nav atmaksāti joprojām, lai gan termiņš ir beidzies. Izveidojusies paradoksāla situācija - pārbūvētā puse katla pieder DŠ, otra puse joprojām ir JS īpašums, turklāt katlu no JS nomā mazākuma akcionārs SIA Viņķis par Ls 59 mēnesī, un par tādu pašu summu iznomā tālāk DŠ. SIA Viņķis valdes priekšsēdētājs Arvīds Knislis, kurš ilgus gadus vadīja DŠ, bet šovasar amatu zaudēja un šobrīd pieņemts darbā JS, uzskata - šāda dubulta noma nodrošina to, ka katls vienmēr paliks JS īpašumā. Tomēr DŠ pašreizējais vadītājs Mārtiņš Ķeviņš normālu uzņēmuma attīstību saskata tikai tad, ja katls ir uzņēmuma īpašumā. Viņš arī noraida izskanējušos pieņēmumus, ka vēlas DŠ pēc iespējas ātrāk pārdot, kamēr tai ir līgums ar JS par siltumenerģijas piegādi. Kā iespējamos pircējus A. Knislis min kādus ar Krieviju saistītus uzņēmumus, bet JS valdes priekšsēdētājs Aivars Krievāns pieļauj, ka DŠ varētu nonākt franču uzņēmuma Dalkia rokās. Ja uzņēmumu pārdotu, tas varētu mainīt tarifus, kas būtu neizdevīgi iedzīvotājiem. Baumu līmenī gan dzirdēts, ka tieši Jūrmalas domes pašreizējā vadība labprāt apvienotu JS ar SIA Jūrmalas namsaimnieks un tad privatizētu, un tādā gadījumā Dalkia būtu reāls pircējs. Taču Dalkia pārstāvis Guntars Kokorevičs norādīja, ka neviena Jūrmalas uzņēmuma iegāde tuvākajā darba kārtībā neesot. Par katla pirkšanu DŠ vienojās ar iepriekšējo JS valdi un pat parakstīja līgumu, taču pēc kārtējās varas maiņas Jūrmalā nomainītā JS valde darījumu apšauba, uzskatot vērtētāju noteikto cenu par zemu. Nolemts katla vērtību aprēķināt vēlreiz, tāpēc darījums apturēts. Oficiālais iemesls ir tehniskā pārbaude, lai gan tāda jāveic tikai nākamgad. Tā kā JS pamatlīdzekļi ir apķīlāti, katlu nemaz nedrīkstēja pārdot, uzskata A. Krievāns: «Kurš gudrs saimnieks pārdos vistu, kas dēj zelta olas? Izskatās, ka katla vērtība speciāli noteikta zem 10 tūkstošiem, lai darījumu varētu veikt, nesaskaņojot ar kapitāldaļu turētāju.»
Knišļa faktors
Šobrīd uzņēmums pieder trim īpašniekiem - no 22 daļām 11 pieder Jūrmalas pašvaldībai, 9 - M. Ķeviņa firmai Kilbe un 2 daļas - A. Knišļa uzņēmumam Viņķis. A. Knislis joprojām Jūrmalas domes mājaslapā norādīts kā DŠ prokūrists, un viņa civilsievas Jūrmalas domes deputātes Dzintras Homkas piesliešanās tagadējai koalīcijai, gāžot iepriekšējo mēru Romualdu Ražuku, tiek saistīta tieši ar A. Knišļa ietekmes atjaunošanu uzņēmumā. Viņš pats gan šādu versiju sauc par pārspīlētu. Vairāku savstarpējo tiesvedību rezultātā tika uzlikts arests gan pašvaldības, gan A. Knišļa daļām, uz kādu laiku arī septiņām no deviņām Kilbes daļām. Tas deva iespēju vasarā M. Ķeviņam pārņemt kontroli uzņēmumā, atlaist A. Knisli un ievēlēt jaunu DŠ valdi. M. Ķeviņš uzsver, ka pārtraucis A. Knišļa nelikumīgās darbības, slēdzot dažādus nomas līgumus, par ko ierosināts kriminālprocess. A. Knislim ir cits skaidrojums par varas maiņu - kamēr uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, tas nevienam nebija interesants, bet šā gada sākumā, kāpjot gāzes cenai, kurināšana ar šķeldu kļuva ekonomiski izdevīga, tāpēc tika noslēgts līgums. Līdz gada beigām DŠ nodrošina apkuri Dubultos. M. Keviņš norāda, ka uz tarifa rēķina DŠ saražotais siltums jūrmalniekiem ir par Ls 1170 lētāks nekā tad, ja kurina ar gāzi. A. Krievāns šim aprēķinam nepiekrīt un norāda, ka finansiāli JS neko neiegūst. Nav garantēts, ka līgumu noslēgs arī nākamgad. Ja JS siltumenerģiju vairs neiepirks, var nākties DŠ likvidēt, pieļauj M. Ķeviņš. Jūrmalas domes pārstāve Inese Auniņa apliecināja, ka tiesas ceļā pašvaldība cer atjaunot ietekmi uzņēmumā. Lai kā arī attīstītos notikumi, strīdā iesaistītās puses prognozē ilgstošu tiesāšanos.