Iespēja mācīties
32 gadus vecā māmiņa Svetlana šobrīd ir Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) Tālmācības nodaļas 2. kursa studente. Viņa dzīvo un strādā Ludzā. Augstāko izglītību sieviete ieguvusi jau 2004. gadā, tomēr pērn, kad meita gatavojusies uzsākt skolas gaitas 1. klasē, Svetlana nolēmusi studijas turpināt - šoreiz tālmācībā. Izvēle par labu kritusi biznesa psiholoģijas studijām. Svetlana gan atzīst, ka sākumā šaubījusies, vai spēs mācīties patstāvīgi, tomēr pārliecība par to gūta, uzsākot studijas. Kā plusus viņa min ietaupītos ceļa izdevumus, būšanu kopā ar ģimeni un iespēju turpināt strādāt.
Visas mācības notiek interneta vidē, tai skaitā arī pārbaudes darbi. «Konkrētā dienā vai pat konkrētā laikā man ir jābūt pie datora, un es līdzīgi kā klātienē līdz pēdējam brīdim nezinu, ko no manis prasīs. Daudzi man ir teikuši - ai, tas nav nopietni, visas grāmatas, materiāli priekšā, atliek norakstīt un sameklēt pareizās atbildes. Tomēr patiesībā nav nemaz tik vienkārši, jo uzdevumi ir diezgan komplicēti un mācību materiāla ir daudz. Tik un tā ir jāiepazīstas ar materiālu, jāveic pieraksti, jāatsijā svarīgākais, lai spētu orientētos un saprastu, ko no tevis prasa,» stāsta Svetlana. Tālmācības studentiem ir tiesības apmeklēt arī lekcijas, tomēr viņa šo iespēju vēl nav izmantojusi. Bakalaura darbs gan būs jāaizstāv klātienē.
Tikai privātās
Latvijā tālmācību augstākās izglītības līmenī piedāvā tikai privātās augstskolas. RISEBA Tālmācības centra vadītāja Gundega Lapiņa domā - tas tāpēc, ka privātajām augstskolām vieglāk šo procesu organizēt, jo studentu skaits ir mazāks. RISEBA šādu iespēju piedāvā jau trešo gadu, jo, līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā pieaug pieprasījums. G. Lapiņa arī prognozē, ka nākamgad studentu skaits tālmācībā varētu pat pārsniegt 10% no visiem augstskolas studentiem.
Iemesli šādai izvēlei gan ir dažādi. Vispopulārākais - cilvēkiem ir labs darbs, kuru studiju dēļ nevēlas zaudēt, bet darbu un mācības neklātienē apvienot nevar. Otrs iemesls ir dzīvesvieta ārpus Rīgas vai pat Latvijas, bet trešā grupa ir jaunie vecāki. Te gan daudziem nostrādājot stereotips, ka tālmācībā studēt ir vienkāršāk - pēc G. Lapiņas domām, ir tieši pretēji. Studentam ir jāmāk sevi disciplinēt un darbus nodot laikus. Daudzi to nespēj, un tādēļ studentu atbirums tālmācību programmās ir daudz lielāks nekā klātienes studijās.
Iemesls, kāpēc, piemēram, Latvijas Universitāte (LU) nepiedāvā klasiskās tālmācību programmas, ir to dārdzība. LU Akadēmiskā departamenta direktors Ojārs Judrups Dienai norādīja, ka būtu jāiegulda lieli līdzekļi, bet prognozējamais studentu skaits nenodrošinātu to atguvi. Tāpat universitātē ir daudz tādu programmu, kur nav pieļaujamas tālmācības studijas, un LU pārstāvis arī nav pārliecināts, ka tālmācībā var sasniegt to pašu līmeni kā klātienes studijās. Labākais risinājums esot attīstīt jaukto apmācību, nodrošinot e-kursus kopā ar lekcijām. Šādā virzienā LU iet.
Arī pirmajā klasē
Tikmēr, piemēram, Brocēnu vidusskolā tālmācību piedāvā pat pamatskolas klasēs, un visvairāk šādu skolēnu ir tieši 1. un 2. klasē. Situācija gan ir specifiska - šie skolēni atrodas ārzemēs. Skolas direktora vietniece Olita Ļitvinova Dienai norāda, ka viņu mērķauditorija ir tieši ārzemju latvieši, kuri vēlas, lai bērni izglītību iegūtu Latvijā. Un tādu ir daudz. Pamatskolas posmā vien 88 skolēni. Skolā pat nācies pieņemt papildu pedagogus, kas varētu nodrošināt programmas darbību.
Šādā veidā atrisināta viena no būtiskākajām problēmām tautiešiem, kuri vēlas atgriezties dzimtenē. Ierasti vecākiem ir šaubas par atšķirīgo izglītības sistēmu, bet šajā gadījumā programma ir tā pati. O. Ļitvinova gan atzīst, ka ar maziem bērniem strādāt attālināti ir grūti, tāpēc liela loma ir vecāku līdzdalībai. Tāpat jāņem vērā fakts, ka bērni mācās arī mītnes zemes skolās, jo to pieprasa likumi. Rezultātā slodze var būt pat divas reizes lielāka.
Savukārt vidusskolas posmā tālmācību nereti izmanto jau pieaugušie, un tikai uz pieaugušo izglītību koncentrējas Rīgas Tālmācības vidusskolā, kur mācības tiek nodrošinātas no 7. klases. Šobrīd skolā ir 400 tālmācības skolēnu. Skolas direktors Edgars Grīnis Dienai paskaidro, ka Latvijā ir vesela iedzīvotāju grupa, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pabeiguši pamatskolu vai vidusskolu, bet darba devējs pieprasa vidusskolas atestātu. Līdzīgi kā augstskolās, arī te ir liels skolēnu atbirums - pat trešdaļa. Tomēr E. Grīnis par iespējamo skolēnu skaita sarukumu neuztraucas, jo Latvijā ir vēl vairāki desmiti tūkstošu cilvēku ar nepabeigtu vidējo izglītību. Tālmācību skolu skaita pieaugumu viņš gan neprognozē, jo jau patlaban to esot ļoti daudz.
Kvalitāte netur līdzi
Lai gan izglītības iestādēs, kur tiek piedāvātas tālmācības iespējas, Dienai norāda, ka par kvalitāti tiek īpaši domāts, maksimāli to pietuvinot mācībām klātienē, tas nav gluži tas pats. «Protams, trūkst klātienes tikšanās ar pasniedzējiem un kursabiedriem. Ja ir problēmas izprast vielu, klātienē ir daudz vienkāršāk - pienāc un pajautā pasniedzējam, nevis sūti vēstuli vai zvani. Arī atgriezeniskā saite varētu būt lielāka, jo arī tālmācības studentam gribētos savu daļu uzmanības. Pati vēlētos vairāk videolekciju un tikšanos klātienē, lai saliedētos, bet saprotu, ka tālmācībā tas ir grūtāk,» uz trūkumiem norāda Svetlana.
Sūdzības par tālmācību kvalitāti Izglītības kvalitātes valsts dienests saņem ik pa laikam, un galvenokārt tās ir saistītas ar mācību procesa organizāciju.