Pirmām kārtām atšķirība tāda, ka maģāru zemē ziepes savārīja sociālisti, kas nu ir vēlētāju sodīti un kļuvuši salīdzinoši margināli, turpretī ar pārliecinošu 52,8% atbalstu izvirzījusies labēji centriskā Fidesz partija. Tūlītējais secinājums ir skaidrs: ja kādam nepietiek ar padomju sūro mācību, tad maģāru ķibele un arī sociālistiski tendēto grieķu uzpeldējušās nedienas lai ir mums par mācību, ka savā dižķibelē mēs pilnīgi droši būtu iekūlušies arī ar kreisajiem Saeimas priekšgalā. Ne labējumā vai kapitālismā ir tā vaina. Tāpēc rudenī, lai gan ļoti jau nu prasās pēc dažu biedru sodīšanas un izmešanas vēstures mēslainē, tas jādara izsvērti, nevis pēc principa: aha, tie bija labējie, tad vēlam iekšā tos, kas dēvējas par kreisajiem. Ar kreiso grābekli maģāri un grieķi pa pauri jau dabūjuši, un tas lai ir mums par mācību.
Nozīmīga atšķirība no Latvijas ir arī tā, ka ungāri atteikušies no turpmākiem SVF un ES aizdevumiem, neizņemot krietnu ceturtdaļu no rezervētajiem 20 miljardiem eiro. Atļauties viņi to var veselas virknes atšķirību dēļ: lielāka ražošanas kapacitāte, izredzes šā gada deficītu noturēt 3,8% robežās no IK un tas, ka viens no krīzes iemesliem bija sociālistu hipertrofētie budžeta tēriņi, kas, viegli nākuši, nosacīti viegli nu arī aiziet (uz sociķu galvu rēķina). Milzu atšķirība ir arī ungāru atteikšanās kopš krīzes sākuma no forinta piesaistes eiro. Lai gan tas ceļ valsts eksportspēju, jaunajai valdībai tagad ir neapskaužams uzdevums meklēt iespēju pārstrukturēt 1,7 miljonu mājsaimniecību (citos avotos - ap 3 miljoni; kopējais iedzīvotāju skaits - 10 miljoni) kredītus, kas ņemti ārzemju valūtās.