Ēkas attīstītāja un īpašnieka SIA Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane šādu informāciju noliedz, sakot, ka interjers bijis izveidots tikai vienā dzīvoklī, ko rādīja iespējamiem pircējiem. Viņa atklāj, ka vairāki dzīvokļi bijuši rezervēti, taču uzreiz pēc traģēdijas visas rezervācijas tikušas atceltas un iemaksātā nauda pārskaitīta klientiem.
Vidēji dārgi
Divpadsmit stāvu jaunbūves projektam tika dots nosaukums Urbeto. Spāru svētki tajā notika pērnajā pavasarī, bet jaunbūves nodošana ekspluatācijā bija paredzēta šā gada maijā. Tajā izbūvēts 131 dzīvoklis - dominē divu un triju istabu apartamenti, taču ir arī vienistabas un četristabu dzīvokļi. Sagruvušā lielveikala pagrabā atradās pazemes autostāvvieta 133 automašīnām. Turpat bija izveidotas noliktavas telpas, kas ietilpušas katra dzīvokļa komplektācijā un cenā.
Jau celtniecības laikā vairākas bankas piedāvāja īpašus kreditēšanas nosacījumus dzīvokļu iegādei šajā kompleksā. Piemēram, Eesti Krediidipank piedāvāja finansēt līdz pat 85% darījuma summas, nepieprasot dzīvokļa vērtējumu. Īpašuma cena Urbeto projektā bija no 1200 eiro kvadrātmetrā, kas uz citu jauno projektu fona ar dārdzību neizceļas.
Jauno dzīvojamo projektu attīstītāju prakse paredz, ka, rezervējot īpašumu, tiek slēgts rezervācijas līgums un kā garantija tiek iemaksāti vidēji 10% īpašuma cenas. Rezervācijas līgums nākamajam dzīvokļa īpašniekam ļauj iekļūt telpās, veikt mērīšanu, lai, piemēram, pasūtītu mēbeles, taču liedz sākt labiekārtošanu.
Likumsargi neielaiž
Rīgas pilsētas būvvalde (RPB) uzreiz pēc 21. novembra traģēdijas likusi būvdarbus objektā apturēt un projekta attīstītājiem pārbaudīt ēkas tehnisko stāvokli un norobežot to, lai nepieļautu trešo personu iekļūšanu ēkā. Taču žogu uzlikusi Valsts policija (VP), kas diennakti apsargā sagruvušo lielveikala ēku un daudzdzīvokļu namu, liedzot tajā iekļūt arī SIA Homburg Zolitude pārstāvjiem un viņu nolīgtajiem ekspertiem no starptautiskā uzņēmuma Aecom, kam saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes uzdevumu jāpārbauda ēkas noturība un jāizstrādā detalizēts plāns, kas būtu jādara, lai netiktu apdraudēta būves noturība.
R. Grikmane norāda, ka SIA Homburg Zolitude nosūtījusi piecus iesniegumus VP, lūdzot ļaut pārbaudīt īpašumu un veikt ekspertīzi, taču līdz šim neviena atbilde neesot saņemta: «Tādējādi uzņēmumam tiek liegta iespēja sagatavot ekspertīzes atzinumu, ko iesniegt RPB. Pagaidām ēkas attīstītājs par notiekošo sev piederošajā objektā uzzina tikai no medijiem,» atklāj R. Grikmane.
VP pārstāvis Toms Sadovskis skaidro, ka ar izmeklēšanu nesaistītas personas, tostarp SIA Homburg Zolitude darbinieki un viņu nolīgtie eksperti, jaunbūvē tiks ielaistas tikai tad, kad procesa virzītājs to atzīs par pieļaujamu. RPB pārstāve Ilze Žūka atklāj, ka, ņemot vērā apstākļus un izmeklēšanas procesu, termiņš, līdz kuram SIA Homburg Zolitude jāiesniedz ekspertīzes rezultāts, pagarināts līdz janvāra beigām un, balstoties uz to, pašvaldība lems par ēkas turpmāko likteni.
Miljonu projekts
Homburg grupas pārstāvis Joss Frujters iepriekš atzina, ka situācija ir sarežģīta: «Kurš gan gribētu dzīvot ēkā pašreizējā situācijā? Kad būsim pārliecinājušies, ka ēka nav bojāta un ir droša, mēģināsim rast sabiedrībai pieņemamu risinājumu. Ja izrādīsies, ka šī ēka ir bojāta, tad, protams, tā būs jānojauc.»
Daudzdzīvokļu ēkas būvniecību finansēja Eesti Krediidipank Latvijas filiāle, ar ko SIA Homburg Zolitude bija noslēgusi līgumu par finansējuma saņemšanu 4,7 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka dzīvojamās mājas kopējā platība ir 11 tūkstošu kvadrātmetru, ārvalstu investors no dzīvokļu pārdošanas tajā būtu saņēmis vismaz 13 miljonu latu un ieguldījumus atpelnījis trīskārši.
Kopumā projektā Rīgā, Priedaines ielā 20, SIA Homburg Zolitude investēja gandrīz desmit miljonu latu. Apmēram puse no šīs summas par darbu tika kompleksa galvenajam būvuzņēmējam SIA Re & Re.