Ne bez sava niķīša
Pirms gada rotu dizainerei Martai Krastai citos medību laukos aizgāja vecā kokerspanielīte. Marta nolēma - mums vairs nekad nebūs suņu, jo šķiršanās sāpes ir pārāk smagas! Taču pagāja vasara, un mājinieki saprata, ka bez suņa ģimenē kaut kā pietrūkst. Turklāt kluso Pārdaugavas māju bija pasākuši apmeklēt sīkie zaglēni. Kad mājinieki devās savās gaitās, Martas mammai deviņdesmit divus gadus vecajai Krasta kundzei vienai mājās bija neomulīgi. Tika pieņemts lēmums meklēt suni patversmē. Marta saka: «Mums nevajag ne dižus ciltsrakstus, ne medaļas. Mājai vajadzēja sargu un mums visiem labu draugu. Ja tagad vajadzētu, es atkal meklētu suni patversmē.»
Marta ar vīru apbraukāja Rīgas patversmes, bet neviens suns neiekrita acīs. Tad Juglas patversmē viņi ieraudzīja Maikiju. Marta atcerējās, ka reiz bērnībā viņai bija Austrālijas Dingo. Maikijs bija gluži kā Dingo kopija!
Paldies Dievam, rudulis jau ir aizmirsis savu neveiksmīgo dzīves sākumu. Krastu ģimenē viņš jau veselu gadu ir savējais. Pa dienu Maikijs vico pa pagalmu, bet vakaros kopā ar veco kaķeni Peku ieņem savus apartamentus mājā. Marta atklāj dažu labu Maikija niķi, piemēram, viņš mēdz ielēkt gultā, un vēl suņu džentlmenim patīk parakties zem žoga, lai dotos ciemos pie kaimiņmājas četrkājainajām skaistulēm, taču - kuram no mums nav niķu! Marta smej: «Suni no niķiem atradināt vieglāk nekā cilvēku.»
Maikijs ir labsirdīgs, taču viņš zina savus pienākumus un sargā māju. Staltā suņa zemais bass nobaidīs jebkuru likuma (sētas) pārkāpēju. Martas mammai Elzai Marijai Krasta kundzei Maikijs ir enerģijas un veselības vitamīns. Maikijam ļoti patīk braukt mašīnā un doties uz pilsētu kopā ar saimnieci. Lepns, ar augstu paceltu galvu un uzskrūvētu kuplo asti viņš paklausīgi soļo līdzās Martai un ar acu kaktiņiem vēro, vai visi redz, cik viņš ir laimīgs.
Nevar iesūdzēt tiesā
Ik gadu 4. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena. Cilvēki tiek mudināti ieskatīties acīs sastaptajam dzīvniekam un izturēties ar cieņu pret jebkuru dzīvību, censties palīdzēt. Diemžēl sabiedrību arvien vairāk satrauc dramatiski gadījumi, kad saimnieki nežēlīgi izturas pret mājas un savvaļas dzīvniekiem, kuri atkarīgi no mums, kuri nevar protestēt pret vardarbīgu izturēšanos un nevar vērsties tiesā. Suņi tiek turēti pie ķēdes, piesieti mežā un izmesti pa logu, kaķēnus iemet atkritumu konteineros, saimnieks mērdē badā savas govis, pusaudži cietsirdīgi nogalina noķertu mežazvēru. Šodien pasaule aicina būt žēlsirdīgiem un palīdzēt mazākajiem brāļiem. Radiet svētkus tiem, kuri jums vistuvāk - apmīļojiet savu mājdzīvnieku, izvediet savu suni garākā pastaigā, palutiniet mīluļus ar viņu iecienīto našķi, iegādājiet jaunu rotaļlietu mīļdzīvniekam. Atcerēsimies arī par dzīvnieciņiem, kas dzīvo kūtī, stallī, un sūtīsim sveicienus dzīvniekiem savvaļā.