Pašlaik gandrīz visā Eiropā vērojams straujš aviobiļešu un viesnīcu rezervējumu skaita kritums, vēsta Wall Street Journal (WSJ). Pēc laikraksta pārstāvju domām, galvenais šādas situācijas cēlonis, protams, ir terora akti Francijā un Beļģijā un nemierīgie apstākļi Vācijā, tomēr ne mazāk svarīga ir arī kopējā ekonomiskā situācija Eiropā.
Ekonomiskie rādītāji faktiski stagnē, tāpēc aizvien lielākam skaitam eiropiešu kļūst aizvien grūtāk atlicināt finanšu līdzekļus ceļojumiem. Tāpat gandrīz 9% lielais britu sterliņu mārciņas kursa kritums pēc 23. jūnijā notikušā balsojuma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ievērojami sadārdzinājis ceļojumu izmaksas šīs valsts iedzīvotājiem, kas ES ir otrajā vietā (aiz Vācijas iedzīvotājiem) citu valstu apmeklēšanā.
Izvēlas Ziemeļeiropu
Šo iemeslu dēļ nav pārsteigums, ka virknes ar ceļojumu nozari saistītu uzņēmumu akcijas piedzīvojušas būtisku vērtības kritumu. Tā britu tūrisma operatora Thomas Cook Group akciju vērtība jūlijā, salīdzinot ar šā gada sākumu, nokritās par 52%, bet lidsabiedrībām Ryanair un British Airways akciju vērtība - attiecīgi par 23% un 34%. Savukārt Vācijas lidsabiedrība Lufthansa izplatīja paziņojumu, ka uzņēmuma ienākumi šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazināsies par 8-9%.
Cita pazīme, kas liecina par avionozares un kopumā ceļojumu nozares problēmām, ir iepriekšējo rezervējumu viesnīcās (un attiecīgi arī viesnīcu piepildījuma) samazināšanās ierastās tūrisma sezonas (no maija beigām, jūnija sākuma līdz pat augusta beigām) laikā.
Vienas no pasaulē vadošajām tūrisma industrijas analītiskajām kompānijām ForwardKeys aplēses liecina, ka jau tūrisma sezonas sākumā (31. maijā) Eiropā kopumā viesnīcu rezervējumu no ārvalstīm skaits bija par 2,1% mazāks nekā atbilstošajā laikā 2015. gadā, turklāt pasaulē Eiropa bija vienīgais no globālajiem reģioniem ar kritumu šajā ziņā. No Eiropas tūrisma nozares lielā piecnieka valstīm (Francija, Spānija, Itālija, Vācija, Lielbritānija) kāpumu (4%) bija piedzīvojusi tikai Spānija, kamēr citviet rezervējumu skaits bija samazinājies. Francijā, pat neraugoties uz jūnijā un jūlijā šajā valstī aizvadīto Eiropas čempionāta futbolā finālturnīru, kritums bija 11%. Domājams, ka pēdējie notikumi daudziem likuši mainīt savus ceļojumu plānus, tāpēc kopējais kritums minētajās lielā piecnieka valstīs ir vēl jūtamāks - kā norāda WSJ, Francijā tie varētu būt ap 25%.
Viesnīcu rezervējumu skaita kritumu publikācijā par tūrisma nozares problēmām Francijā piemin arī laikraksts The New York Times (NYT), norādot, ka tūristi no ASV un Japānas, kuri tradicionāli iecienījuši Franciju, aktīvi atceļ ceļojumus ne tikai uz Parīzi, bet arī uz attālākajām valsts vietām, piemēram, uz Normandijas piekrasti. No braucieniem uz Rietumeiropas valstīm atsakās arī Ķīnas ceļotāji, kas savukārt rada zaudējumus tiem luksusa preču tirgotājiem, kuru galvenie klienti ir ārzemnieki, piemēram, zīmoliem Hermￃﾨs, Louis Vuitton un Prada.
Pēc neoficiālām ziņām gan var secināt, ka ceļotāji no ASV un Āzijas tomēr ceļojumos uz Eiropu dodas, vienīgi mainot galamērķi, un Francijas vietā izvēlas par daudz mierīgāku reģionu uzskatīto Ziemeļeiropu. Tā rezultātā Ziemeļvalstis piedzīvo ASV un Āzijas viesu, kā arī dažādu citu Eiropas valstu ceļotāju pieplūdumu. Jāpiebilst, jau tagad oficiālā statistika rāda, ka, piemēram, Islandē viesnīcu starptautisko rezervējumu skaits šovasar pieaudzis par 45%, bet Somijā - par 15%.
10% no IKP
Tūrisma industrija nodrošina aptuveni 10% visas pasaules nominālā IKP, rēķinot tiešos, netiešos un izraisītos ieguvumus. Atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda datiem 2015. gadā tie bija no 7,86 līdz 73,5 triljoniem ASV dolāru (no 7,02 līdz 65,67 triljoniem eiro), savukārt Pasaules ceļojumu un tūrisma padomes (World Travel & Tourism Council, WTTC) ziņojumā minēti 7,2 triljoni dolāru jeb 9,8% no pasaules IKP. WTTC arī uzsver, ka tūrisma nozare pērn pasaulē tieši vai netieši nodrošinājusi ar darbu 284 miljonus cilvēku, t. i., devusi vienu no katrām 11 darba vietām.
ES tūrisms pērn savukārt deva 1,61 triljonu ASV dolāru lielus kopējos ienākumus jeb 9,9% no ES kopējā IKP, kā arī nodrošināja 25,85 miljonus (11,4%) darba vietu, to vidū 11,34 miljonus (5%) tieši tūrisma industrijā. Eiropā kopumā (kurai WTTC pieskaita ne tikai Krieviju, bet pat virkni Vidusāzijas valstu, to vidū arī Uzbekistānu un Kirgizstānu), ņemot vērā arī ES, šie rādītāji pērn bija attiecīgi 1,9 triljoni ASV dolāru (9,6% no IKP) un 35,85 miljoni darba vietu (9,1%), to vidū 14,3 miljoni (3,6%) tieši nozarē. Visi šie dati attiecas vienlaikus gan uz iekšzemes, gan starptautiskajiem ceļojumiem, kā arī uz atpūtas un darījumu ceļotājiem.
Lai arī trīs absolūtajos skaitļos no ceļojumu un tūrisma industrijas pelnošākās valstis, respektīvi, ASV, Ķīna un Japāna, neatrodas Eiropā, Eiropa tomēr aizņem lielāko daļu pirmā desmitnieka. Tā no ceturtās līdz sestajai vietai ierindota tūrisma ziņā pērn veiksmīgākā Eiropas valsts Lielbritānija, kur šī darbības joma ļāva iegūt kopumā 208,7 miljardus sterliņu mārciņu (247,54 miljardi eiro, 11,2% no IKP), kā arī deva 4,3 miljonus (12,7%) darba vietu, Vācija, kurai tūrisma industrija pērn deva 270,2 miljardus eiro (8,9% no IKP), kā arī nodrošināja 5,23 miljonus (12,4%) darba vietu, un Francija - 199,3 miljardi eiro (9,1%) un 2,8 miljoni (10,1%) darba vietu.
Terora aktu un terora draudu nomocītajai Beļģijai absolūtie skaitļi, protams, ir ievērojami mazāki - 25,1 miljards eiro (6,1%) un 300,5 tūkstoši (6,6%) darba vietu.
Jāpiebilst, ka Latvijā ceļojumu un tūrisma industrija pērn ļāva nopelnīt 2,23 miljardus eiro (9% no IKP), kā arī nodrošināja aptuveni 79 tūkstošus (8,9%) darba vietu, no kurām 36,5 tūkstoši (4,1%) bija tieši tūrisma nozarē.
Grūtības Turcijai
Ārvalstu ceļotāju intereses kritums, lai arī ir nepatīkams tūrisma lielvalstīm, nav tām nāvējošs, jo lielāko daļu ienākumu gandrīz visas šīs valstis gūst no pašmāju ceļotājiem. Tā Vācijā atbilstīgi WTTC datiem ārvalstu ceļotāji nesen nodrošināja tikai 12,3% nozares ienākumu, kamēr Lielbritānijā šis rādītājs bija 19,4%, bet Francijā - 28,5%, kas skaidrojams ar faktu, ka Francija atbilstīgi ANO Pasaules tūrisma organizācijas datiem ir valsts, kuru pērn apmeklējis pasaulē lielākais skaits ārvalstu tūristu - 86,3 miljoni cilvēku. Tālāk šajā ziņā seko ASV (77,9 miljoni) un Spānija (68,1 miljons.) Vairāk par piecdesmit miljoniem ceļotāju, kā brauciena mērķi norādot tūrismu, pērn apmeklējuši arī Ķīnu (56,9 miljoni) un Itāliju (50,8 miljoni), bet pirmajā desmitā vēl atrodamas Turcija (39,3 miljoni), Vācija (35 miljoni), Lielbritānija (33,9 miljoni), Meksika (32,4 miljoni) un Krievija (31,6 miljoni). Vienīgā valsts šajā sarakstā, kurai ārvalstu tūristu neesamība var radīt nopietnas problēmas, ir Turcija. Šīs valsts ceļojumu industrija, kā rāda WTTC aplēses, nodrošina 12,9% no IKP, turklāt 54,7% ienākumu dod tieši ārvalstu ceļotāji.
Kopumā, kā norāda WSJ, tūrisma sektora problēmas vēl vairāk apgrūtina jau tāpat lēno Eiropas ekonomikas atjaunošanos, ņemot vērā tūrisma nozīmīgo lomu tajā. Ceļotgribētāji tikmēr no Rietumeiropas pārorientējas gan uz citiem pasaules reģioniem (tūristu plūsma uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu šovasar, salīdzinot ar vasaru pērn, augusi vismaz par 7,8%), gan uz Austrumeiropu un Ziemeļeiropu. Tiesa, Eiropas tūrisma lielvalstu zaudējumus šie reģioni kompensēt nespēj, tomēr Latvijas uzņēmējiem tā kopumā ir laba vēsts.