«Patlaban cilvēkiem daudzās jomās pieejams tik plašs informācijas klāsts, ka viņi apmulst. Tas attiecas arī uz informāciju par dažādiem jumtu variantiem, bet palīdzēt var neatkarīgu ekspertu pieaicināšana, jo eksperts var sniegt objektīvu esošā jumta stāvokļa vērtējumu un ieteikt vēlamo variantu jaunam jumtam. Daudziem cilvēkiem gan gribas visu paveikt saviem spēkiem - pašiem būvēt, remontēt, izvērtēt jumta seguma materiālus un veikt jumta klāšanu, bet tomēr ir darbi, ko racionālāk ir uzticēt profesionāļiem. Vēl viens izplatīts domāšanas veids, no kura vajadzētu izvairīties, ir: «Mana kaimiņa mājai tāds jumts ir labs, tad jau manai mājai arī derēs.» Tā domāt nevajadzētu tāpēc, ka gan ēkas, gan to jumtu situācijas mēdz būt ļoti daudzveidīgas,» aicina ņemt vērā Latvijas Jumiķu apvienības (LJA), kas ir ar Latvijas Amatniecības kameru saistīta profesionālā biedrība, valdes priekšsēdētājs Ilmārs Jurjāns.
Sertifikāts un līgums
Ja eksperts norāda, ka bez jumta nomaiņas iztikt nevar, tad nākamais solis ir atrast kvalificētus un sertificētus meistarus, kuri veic ar jumta nomaiņu saistītos darbus, iesaka I. Jurjāns. Piezvanot pa internetā ieraudzītā sludinājuma ar tekstu «jumiķa darbi» tālruni, saruna būtu jāsāk ar jautājumiem, vai jumiķim ir sertifikāts un kāda ir darba pieredze. Par sertificētiem speciālistiem var interesēties LJA un ar to saistītajā Amatniecības kamerā. Jāpiebilst, ka jumiķus sagatavo Ērgļu arodvidusskola.
Ar izvēlētajiem speciālistiem noteikti jānoslēdz līgums. «Prasmīgs jumtu klāšanas meistars nekad nestrādā bez līguma. Meistaram līgums noder kā nodrošinājums, ka viņš saņems samaksu par darbu, savukārt pasūtītājam svarīgi ir daudzi līguma nosacījumi, arī norādītais jumta garantijas laiks. Valsts noteiktais minimālais garantijas termiņš ir divi gadi, es dodu piecu gadu garantiju, bet tieši materiāliem parasti ir 35 gadu garantija. Tas nozīmē, ka 35 gadus kopš uzlikšanas brīža jumtam jābūt labā kārtībā un nevajadzētu tecēt,» teic jumtu eksperts.
Rezultāts jānovērtē
I. Jurjāns arī rekomendē jumta ierīkošanas darbiem nodrošināt neatkarīga eksperta uzraudzību, jo «piesaistīt ekspertu ir lētāk nekā steidzīgi nomainīt nekvalitatīvu jumtu».
Ja arī eksperta uzraudzība netiek nodrošināta visam jumta ierīkošanas procesam, vismaz eksperta slēdzienu par to, vai jaunais jumts ir vēlamajā kvalitātē, būtu vērts saņemt, pirms tiek veikti galīgie finanšu norēķini, jo bez problēmām diemžēl neiztiekot, un konflikta gadījumā tieši mājas iemītnieki varot kļūt par «situācijas ķīlniekiem».
Izmaksas atšķiras
Vairākiem jumtu nozares uzņēmumiem uzdodot jautājumu par to, aptuveni ar kādām izmaksām jārēķinās, lai tiktu pie jauna privātmājas jumta 100 kvadrātmetru platībā, Diena saņēma atbildes, ka, ja priekšroka tiek dota skārda jumtam, tad jārēķinās ar summu 30-50 eiro par kvadrātmetru, un šajā summā ietilps arī jumta nomaiņas darba apmaksa, savukārt bitumena jumta izmaksas bez siltināšanas var būt ap 20-25 eiro, bet kopā ar siltināšanu - 30-50 eiro par kvadrātmetru kopā ar samaksu par darbu. Respektīvi, par summu līdz vai ap 5000 eiro pie jauna skārda vai bitumena†jumta privātmājai ar jumta platību 100 kvadrātmetri varot tikt. Aptaujāto uzņēmumu pārstāvji arī norādīja, ka parasti māla dakstiņu jumts izmaksā dārgāk par tipisku skārda vai bitumena jumtu, bet māla dakstiņiem nemainīgi esot savs piekritēju loks.
I. Jurjāns, izsakoties par jumtu izmaksām, gan ir piesardzīgs, sakot, ka to, cik daudz naudas būs jāatvēl jauna jumta ierīkošanai, precīzi var pateikt, tikai izvērtējot katru konkrēto gadījumu, jo, pat strādājot ar līdzīgiem materiāliem un vienāda lieluma jumtiem, cena var atšķirties. «Par jumta seguma materiālu un darbu izmaksām vērts konsultēties ar ekspertu, kurš pateiks, cena ir uzskrūvēta, normāla vai neadekvāti zema,» uzskata jumtu eksperts.
«Strādāju jumtu nozarē kopš 1991. gada un zinu, ka ikvienam jumta seguma materiālam ir savas priekšrocības un savi diskutablie aspekti,» teic I. Jurjāns un uzsver, ka jumta kalpošanas ilgums atkarīgs no ēkas un tieši jumta projektētāja prasmes, konkrēto materiālu kvalitātes, jumiķa darba, kā arī no jumta uzturēšanas, jo «ir redzēts 85 gadus vecs jumts, kas ir labā kārtībā un nav jāmaina, un ir redzētas pirms labi ja desmit gadiem būvētas mājas, kuru jumti tek, jo nav izdomāts, kā jumti vispār funkcionēs».
Trekno gadu sekas
«Tas, kas pirms krīzes tā dēvētajos treknajos gados tika sastrādāts, turklāt it īpaši - būvējot jaunas mājas, bija šausmas - tika pieļautas gan būvniecības pasūtītāju kļūdas, gan arhitektu kļūdas, gan jumtu licēju kļūdas, kuras operatīvi nācās novērst, turklāt daudzos gadījumos par kļūdām atbildību neviens nebija un nav gatavs uzņemties,» situāciju raksturo I. Jurjāns un piebilst, ka, viņaprāt, «Latvijā likumi ir par labu darbu veicējiem, nevis pasūtītājam».
Patlaban, salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem, jumtu kvalitāte un kopumā būvniecības kvalitāte uzlabojusies, turklāt cilvēki no kļūdām ir mācījušies, secinājis LJA valdes priekšsēdētājs.
Jāpiebilst, ka izsniegto būvatļauju skaits pēdējā gadā sarūk - 2015. gada 1. ceturksnī izsniegtas 792 būvatļaujas, kas ir gandrīz par vienu trešdaļu mazāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī, vēsta Ekonomikas ministrija.