Tieši tāpat rīkojas šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Kad viņa itāļu spinones šķirnes suns Pablo vēl bija pusaudzis, arī man reiz tika uzticēts ar kucēnu pastaigāties Kronvalda parkā. Jau gājām ārā no mājas, kad Mārtiņš sauca - pagaid', pagaid', vai maisiņu paņēmi? Tas bija jau pasen, un kaku savākšanas maisiņš Latvijā vēl bija nedzirdēts jaunums.
Suņu pilsētā tagad ir daudz vairāk, un man pret to nav iebildumu, jo tiecamies tuvāk dabai. Taču pierasti jau ir skati, ka lielāki vai mazāki cilvēka četrkājainie draugi tup parkā uz celiņa vai ietves vidū, taisot lielo darīšanu, bet viņu saimnieki garlaikoti raugās tālumā, it kā viņiem ar šo saitē vesto suni nebūtu nekāda sakara. Pēc tam saimnieks ar savu mīluli dodas tālāk, bet čupa paliek. Kaut kā nesmuki sanāk.
Dino zoo veikala direktoram Kasparam Siļķem vaicāju, vai cilvēki veikalā pērk suņu izkārnījumu savākšanas maisiņus. Viņš atbildēja - neejoša prece. Varbūt tāpēc, ka dārga. Vienreizējas lietošanas maisiņš maksā ap 16-20 santīmiem. Domājat, situācija ar kakām mainītos, ja zooveikalos šos maisiņus izsniegtu par velti? Šaubos. Runa jau nav par maisiņiem, bet par suņa saimnieka kultūras līmeni un viņa vēlēšanos vai nevēlēšanos saglabāt tīru apkārtni.
Kāpēc par šo problēmu runāju tagad? Tāpēc, ka ir pavasaris. Strauji kūst sniegs, un šis process nupat visus pilsētniekus sadalījis divās pretinieku nometnēs - suņu mīļotājos un tajos, kuri, ja vien varētu, bezatbildīgos suņu saimniekus pienaglotu pie kauna staba, liktu viņus sodīt ar naudas sodu. Pilsētā soli nav iespējams paspert, neiekāpjot lielākā vai mazākā suņa kakā. Es dzīvniekus mīlu, taču dūša ir pilna. Tāpat kā lielākā daļa pilsētnieku kaku lietā jūtos bezspēcīga. Kāda suņa saimniece man bilda - kur tad es to maisiņu likšu, kabatā bāzīšu, vai? Atkritumu tvertņu mikrorajonos nav. Taujāju, vai viņai patīk suņu piesūdotā apkārtne. Viņa atsmēja - kakas nomazgās pirmais pavasara lietus, viņu vairāk aizvainojot spļaušana uz ielām un rupjie krievu lamuvārdi. Tā arī nepārliecināju sievieti, ka viņas mīluļa atstātā un nesavāktā izkārnījumu čupa ir līdzvērtīga lamuvārdiem un spļaušanai uz ietves.
Jauna Privātās dzīves diskusija
Mājdzīvnieki. Priecē vai traucē?
Suņa vai kaķa instinktus mainīt, šķiet, nav iespējams. Taču tāpēc viņiem ir saimnieki, lai, dzīvojot pilsētā vai lauku ciematā, iemācītu savus mīluļus «uzvesties» sabiedrībā.
Par to, vai viņš kakās uz ielas, čurās bērnu smilšu kastē, bez uzpurņa parkos skries virsū cilvēkiem, atstāts bez pieskatīšanas, grauzīs kurpes kaimiņu pagalmos, atbildīgs ir saimnieks.
Kādas ir jūsu attiecības ar mājdzīvniekiem un viņu saimniekiem? Mājdzīvnieku īpašnieki, kādu padomu varat dot cilvēkiem, kas grasās izlemt - turēt mājās dzīvnieku vai ne? Ko domājat par cilvēkiem, kuriem jūsu mīluļi traucē?