Asociācijas biedri pat bija gatavi vienu gadu pasniegt angļu valodu kādai vidusskolas klasei, lai pierādītu savu vārdu patiesumu. Taču dzirdīgas ausis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gaiteņos tam neatradās. Savukārt skolotāji, kuru dārziņā tika mests akmens, to dēvē par VSA PR gājienu.
Jāpiebilst, ka asociācijas biedru piedāvājums īstenot gada angļu valodas mācības kādai vidusskolas klasei nav paredzēts kā labdarības pasākums. «Būtiskākais, ka ir ideja. Kā to ietērpj, tas ir sekundārs jautājums,» Dienai stāsta VSA valdes locekle un valodu centra Berlitz vadītāja Inga Zeide. Viņa ieminas, ka ministrijas budžetā tomēr ir līdzekļi, kas paredzēti valodas mācībām.
«Par to, ka vidusskolu absolventiem Latvijā patlaban ir vājas svešvalodu zināšanas, liecina gan Berlitz svešvalodu zināšanu pārbaudes rezultāti, kuros no 10 līmeņiem visbiežāk sastopams ir tikai 3. zināšanu līmenis, gan arī starptautisko IELTS vai TOEFL svešvalodu eksāmenu rezultāti, kuros mūsu vidusskolu absolventi bieži vien nespēj iegūt prasīto punktu skaitu, lai studētu ārzemēs,» bija teikts martā VSA izplatītajā paziņojumā medijiem. Tomēr to vidusskolu absolventu skaitu, kuri būtu veikuši minēto zināšanu pārbaudi, I. Zeide sarunā ar Dienu nenosauca, jo šādi aprēķini neesot veikti. Uz šo nepilnību aģentūrai LETA norādīja Valsts izglītības satura centrs (VISC), jo tā rīcībā neesot faktos balstītas informācijas, ka skolēnu zināšanas svešvalodā būtu zemas. Līdzīgi domāja arī IZM, norādot, ka VSA apgalvojumam nepiekrīt. Ministrijas viedoklis tika pamatots ar statistikas datiem par centralizēto eksāmenu rezultātiem, kuri esot stabili. I. Zeide saka: par spīti pretimnākšanas trūkumam no ministrijas puses, piedāvājums joprojām ir spēkā.
«Man liekas, ka tas vairāk ir bijis tāds PR gājiens, jo, pirms kaut ko tādu izplata, tev pašam ir jābūt tīram un baltam,» saka Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas (LAVSA) prezidente Silvija Andernovics, kura ir piedalījusies valodu centru akreditāciju procesos. Viņa stāsta, ka daži no centriem, kas pretendējuši uz akreditāciju, esot «kaktu iestādes». Taču par VSA iekļautajiem valodu centriem, par kuriem LAVSA prezidente uzzināja no Dienas, viņa izsakās samērā atzinīgi. «Tur ir daudzas vadošas skolas, bet par pārējām neesmu dzirdējusi,» viņa saka, neminēdama, kuras tieši domātas.
Berlitz valodu centra vadītāja stāsta, ka vidusskolēni visbiežāk vēršas ar vēlmi apgūt valodu tādā līmenī, lai spētu studēt ārzemēs. Savukārt pēdējā laika tendence jauniešiem, kas plānojuši palikt Latvijā, ir interese apgūt krievu valodu, jo to pieprasa darba tirgus. Viņasprāt, lielākā priekšrocība, apmeklējot kursus, ir iespēja mācīties pie pasniedzējiem, kuriem konkrētā valoda ir dzimtā.
«Skolā ir lielas problēmas ar dzīvo valodu un bērnu dažādības līmeni, jo skolēnu zināšanas vienā klasē var būt ļoti dažādas,» uzskata angļu valodas privātskolotājs Guntars Jaudzems. Savukārt par problēmu, kas var rasties, mācoties pie privātskolotāja, viņš uzskata akcentu, kuru skolēns var pārņemt no pasniedzēja. Taču to varot kompensēt ar dažādu ierakstu klausīšanos.